Русский
ru
Azərbaycan dili
az
Gjuha shqipe
sq
English
en
العربية
ar
հայերեն
hy
Afrikaans
af
Български език
bg
Cymraeg
cy
Magyar nyelv
hu
Việt ngữ
vi
Ελληνικά
el
ქართული ენა
ka
Dansk
da
עִבְרִית
he
Bahasa Indonesia
id
Español
es
Íslenska
is
Gaeilge
ga
italiano
it
Қазақша
kk
Gĩgĩkũyũ
ki
中文
zh
한국어, 조선말
ko
Κurdî
ku
Кыргыз тили
ky
lv
Lietuvių kalba
lt
Македонски
mk
Bahasa Melayu
ms
Malti
mt
Монгол хэл
mn
Deutsch
de
Nederlands
nl
Norsk
no
język polski
pl
Português
pt
Limba română
ro
Cebuano
ceb
Српски
sr
slovenčina
sk
kiswahili
sw
Tagalog
tl
Тоҷикӣ
tg
ภาษาไทย
th
Тыва дыл
tyv
Türkçe
tr
اردو
ur
Ўзбекча
uz
فارسی
fa
suomi
fi
Français
fr
हिन्दी
hi
Český jazyk
cs
Svenska
sv
eesti keel
et
日本語
ja

Реквизиты для пожертвований:

41001409981867

SALAMANA PAMĀCĪBAS

1. nodaļa

1 Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības 2 piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu, 3 mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību, 4 lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi. 5 Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt, 6 lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus. 7 Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. 8 Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību! 9 Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam. 10 Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem. 11 Ja viņi saka:"Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem! 12 Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un sirdsskaidros pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu! 13 Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu! 14 Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!" 15 Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas! 16 Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis. 17 Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā, 18 bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības. 19 Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem. 20 Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; 21 tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā: 22 "Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu? 23 Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus. 24 Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, 25 un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību, 26 tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, 27 un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas, 28 tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. 29 Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā, 30 ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību; 31 tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma. 32 Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība. 33 Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes."

2. nodaļa

1 Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, 2 lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, 3 un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, 4 ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, 5 tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. 6 Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne. 7 Viņš liek vaļsirdīgajam piedzīvot izdošanos un ņem Savā aizvējā tiklos, 8 un pasargā tos, kas dara pareizi, un paglabā neskartus Savu svēto ceļus. 9 Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu. 10 Jo gudrība ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos. 11 Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs, 12 lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa un neatrastos neprātīgu pļāpātāju vidū, 13 kas atstāj īsteno ceļu un iet pa tumsas tekām, 14 kas priecājas ļaunu darīt un gavilē par viltību, 15 kas virza greizi savu ceļu un noiet galīgi neceļā, - 16 lai tu nesaistītos ar kāda cita sievu, nenokļūtu kādas svešinieces varā, kas maigus vārdus pauž 17 un atstāj savu jaunības draugu, un aizmirst savu Dieva priekšā slēgto derību. 18 Jo viss viņas nams noliecas nāvei pretī un viņas pašas soļi tuvojas viņai jau zudušo soļiem, 19 neviens, kas pie viņas iegriežas, neatnāk atpakaļ un neatgūst dzīvības ceļu. 20 Lai tu ietu pa labu ļaužu ceļu un paliktu uz taisnīgo stigas, 21 jo taisnīgie apdzīvos zemi un sirdsskaidrie paliks tajā, 22 bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.

3. nodaļa

1 Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, 2 jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru. 3 Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, 4 un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs. 5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, 6 bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. 7 Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. 8 Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus. 9 Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, 10 tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri. 11 Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, 12 jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. 13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! 14 Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. 15 Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. 16 Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. 17 Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. 18 Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā. 19 Jo Tas Kungs ir radījis zemi ar Savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc Sava padoma. 20 Pēc Viņa gudrības sadalījušies dziļumi, un mākoņi, piesātināti ar ūdeni, pilēs uz zemi ar krītošu rasu. 21 Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs. 22 Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam. 23 Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies. 24 Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi, 25 un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu. 26 Jo Tas Kungs ir tavs patvērums, Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā. 27 Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu. 28 Nesaki savam tuvākam:"Ej un nāc, rīt es tev došu!" - jo tev taču ir, ko dot tūlīt. 29 Nelolo nekādu ļaunu nodomu pret savu tuvāku, kas uzticībā pret tevi pie tevis dzīvo. 30 Neķildojies un nerājies ne ar vienu bez jebkāda pamata, ja viņš tev nav neko pāri darījis. 31 Nesacenties ne ar vienu ļaunu cilvēku un neizraugies par savējo nevienu no viņa ceļiem! 32 Jo Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, bet Viņa svētība ir paredzēta sirdsskaidrajiem. 33 Tā Kunga lāsti klājas pār bezdievja namu, bet taisnīgo nams top svētīts. 34 Viņš izsmies smējējus, bet nelaimīgajiem Viņš piešķirs Savu žēlastību. 35 Gudrie mantos godu, bet, ja arī ģeķi izvirzītos uz augšu, viņi tomēr kļūs apkaunoti.

4. nodaļa

1 Uzklausiet, mani bērni, sava tēva pamācības, ievērojiet, ka jūs mācītos un kļūtu gudri! 2 Jo es dodu jums labu pamācību: neatmetiet manus baušļus! 3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais. 4 Un viņš mācīja mani un teica:"Lai tava sirds uzņem manus vārdus! Turi manus baušļus, tad tu dzīvosi. 5 Pieņemies gudrībā, pieņemies prātā, neaizmirsti un neatkāpies no manas mutes vārdiem! 6 Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs. 7 Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā! 8 Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. 9 Tā daiļi greznos tavu galvu un izdaiļos tevi ar diženu vainagu." 10 Tad uzklausi mani, mans dēls, un iegaumē manu runu, tad tavu dzīves gadu skaits kļūs jo liels. 11 Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, 12 lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos. 13 Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība. 14 Neej pa bezdievju tekām un neuzej uz ļaunu cilvēku ceļa! 15 Lai tas aizlokās projām no tevis, un neej pa to; vairies no tā un ej tam secen! 16 Jo viņi neaiziet gulēt, iekāms viņi nav ko ļaunu nodarījuši; viņiem nenāk miegs, iekāms viņi nav nodarījuši kādu zaudējumu. 17 Jo viņi pārtiek no bezdievīgo maizes un dzer negantības vīnu. 18 Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena. 19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs. 20 Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! 21 Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! 22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. 23 Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! 24 Vairi projām no sevis negantību teicēju mutes, un arī lai paļātāju mutes ir tālu projām no tevis! 25 Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. 26 Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! 27 Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!

5. nodaļa

1 Mans dēls, ievēro manu gudrību un pievērs savu ausi manas mācības vārdiem, 2 lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute glabātu atzīšanu. 3 Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu, 4 bet pēc tam tās ir rūgtas kā vērmeles un asas kā abās pusēs griezīgs zobens. 5 Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā. 6 Viņa neievēro dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas un nezina, kurp aiziet. 7 Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem! 8 Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvīm, 9 lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas, 10 lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augļi nenāk par svētību svešam namam, 11 un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu, 12 un lai tev nebūtu jāsaka:"Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu, 13 kā es neklausīju savu skolotāju vārdiem un nenoliecu savu ausi tiem pretī, kas mani mācīja! 14 Es esmu gandrīz iestidzis bezgalīgā nelaimē visu ļaužu un visas tautas priekšā!" 15 Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas! 16 Jeb vai tavi avoti lai aiztek projām un tavu strautu ūdeņi izgāžas uz ielām? 17 Nē, bet lai tie pieder tev vienam un nevienam svešiniekam kopā ar tevi. 18 Lai tavas akas avots ir svētīts, un priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu! 19 Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemitīgi ar viņas mīlestību! 20 Mans dēls, kāpēc tu gribi aizmirsties svešinieces apkampienos, un kāpēc tu gribi apkampt kādas citas sievietes krūtis? 21 Jo ikviena cilvēka ceļi ir atklāti Tā Kunga priekšā, un Viņš izsver visas viņu gaitas. 22 Pārkāpēja ļaunais darbs saņems savā varā viņu pašu, un ar savu grēka valgu viņš paliks nesaraujami sasiets. 23 Viņš mirs bez pamācības, un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies.

6. nodaļa

1 Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis, 2 tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā. 3 Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāko ar lūgšanām! 4 Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! 5 Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas! 6 Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! 7 Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, 8 viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. 9 Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? 10 Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! 11 Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. 12 Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti, 13 māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem, 14 kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas. 15 Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīz kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā - ne palīdzības, ne atbalsta. 16 Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: 17 augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, 18 sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, 19 viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā. 20 Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību! 21 Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā! 22 Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā uz tevi, kad tu mosties. 23 Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš, 24 lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes mēles. 25 Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesapinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar savu acu plakstu tīkliem! 26 Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību. 27 Vai kāds var saglabāt savā azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes? 28 Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas? 29 Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aizskar. 30 Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, 31 jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu. 32 Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā. 33 Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad vaļā netiks. 34 Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu netaupa, 35 un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju, un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.

7. nodaļa

1 Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus! 2 Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acuraugu, tad tu dzīvosi! 3 Piesien tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes! 4 Uzrunā gudrību, sacīdams:"Tu esi mana māsa!" Un nosauc atziņu par savu draudzeni, 5 lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan arī no ikvienas citas, kas lokanu valodu runā. 6 Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem 7 un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis, 8 kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju 9 vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts. 10 Un raugi, viņa priekšā parādās sieva greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī, 11 trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast. 12 Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem. 13 Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam: 14 "Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu. 15 Tāpēc es esmu arī izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, un nu es esmu tevi atradusi. 16 Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem. 17 Es esmu izsmidzinājusi savu guļasvietu ar mirrēm un alvejām un apbirdinājusi to ar kanēļa smelkni. 18 Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem! 19 Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā; 20 viņš ir paņēmis sev līdzi savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem." 21 Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli. 22 Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev valgu, ar kuru to saista un savalda, 23 kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību. 24 Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus! 25 Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās! 26 Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un daudz vareno viņa ir nogalinājusi. 27 Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos.

8. nodaļa

1 Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam? 2 Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā. 3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc: 4 "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! 5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds! 6 Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! 7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. 8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas - tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza. 9 Tās visas tiešām ir skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt. 10 Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! 11 Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai." 12 "Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. 13 Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. 14 Manā rīcībā ir abi - tiklab padoms, kā darbs, man pieder saprāts un vara. 15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi un padomnieki dod tiesas un dod likumus. 16 Uz mani balstīdamies, valda lielkungi un dižciltīgie, visi zemes soģi. 17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod. 18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība. 19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs. 20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku, 21 lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu dārgumu krātuves. 22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. 23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. 24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. 25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju, 26 iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. 27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri Savu augsto debess jumu. 28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, 29 kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, 30 tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, 31 un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem. 32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus. 33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās! 34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! 35 Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. 36 Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi."

9. nodaļa

1 Gudrība darīja sev namu un izcirta septiņus stabus, 2 tā nokāva savus kaujamos lopus, sajauca savu vīnu un saklāja galdu, 3 tā izsūtīja savas kalpones, lai viņas sauc no pilsētas augstajām vietām: 4 "Kas nejēga, lai pošas šurp!" Un neprātīgajam viņa saka: 5 "Nāciet, ēdiet no manas maizes un dzeriet vīnu, ko es esmu ielējusi! 6 Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!" 7 Kas brīdina izsmējēju, tas uzkrauj sev kaunu, un, kas bezdievīgo soda, tam būs jāsaņem izsmiekls. 8 Nesodi izsmējēju - viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo - un viņš tevi mīlēs. 9 Dod sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk pieņemsies mācībā. 10 Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. 11 Jo caur mani tavu dzīves dienu daudzums pieaugs, un lielāks kļūs arī tavu dzīves gadu skaits. 12 Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs, ja tu esi izsmējējs, tad tu to viens pats arī cietīsi. 13 Bet neprātība ir muļķīga, trakulīga sieva, kas ārkārtīgi naska uz tērzēšanu un tomēr neko nezina. 14 Tā sēd goda krēslā sava nama durvīs augšā pilsētā, 15 lai aicinātu pie sevis visus, kas iet garām un kas pareizi savu ceļu staigā: 16 "Kas ir neprātīgs, lai nāk šurp!" Un īstam nejēgam tā saka: 17 "Zagts ūdens ir salds, un slepenībā ēsta maize garšo lieliski!" 18 Bet viņš nezina, ka tur mājo mirušie un viņu viesi tumšajā bedrē.

10. nodaļa

1 Šie ir Salamana izteicieni. - Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti. 2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. 3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. 4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. 5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. 6 Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. 7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet bezdievīgo vārds iznīks. 8 Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. 9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. 10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un, kam nejēgas mute, ies bojā. 11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. 12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. 13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama gudrība, bet ģeķa mugurai piemērota stiba. 14 Prātīgie glabā savu padomu, bet ar ģeķa muti tuvojas briesmas. 15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. 16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. 17 Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās. 18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. 19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs. 20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. 21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. 22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. 23 Ģeķim prieks ļaunu darīt, bet saprātīgs cilvēks priecājas par gudrību. 24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un, ko taisnie vēlas, to Viņš tiem piešķirs. 25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet un kuras tad vairs nav; turpretī taisnais pastāv mūžīgi. 26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta. 27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti. 28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks. 29 Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums, ļauna darītājus turpretī skars pazudināšana. 30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks. 31 Taisno mute pauž gudrību, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta. 32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.

11. nodaļa

1 Nepareizi svari Tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sagādā labpatiku. 2 Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos. 3 Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus. 4 Manta neko nepalīdzēs Tā Kunga dusmības dienā, bet taisnība glābj no nāves. 5 Tiklā cilvēka taisnīgums dara līdzenu viņa ceļu, bet bezdievīgais kritīs pats savas bezdievības dēļ. 6 Tiklo taisnīgums viņus izglābs, bet nievātāji un nicinātāji sapīsies paši savās blēdībās un ļaunprātībās. 7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad visas viņa cerības ir pagalam, un netaisno gaidas iznīkst galīgi. 8 Taisnīgais tiek atraisīts no savām likstām, un bezdievīgais nāk viņa vietā. 9 Viltnieka un liekuļa valodas dēļ viņa tuvākais top postā likts, bet taisnie to novēro un paglābjas. 10 Pilsēta priecājas, kad taisnajiem labi klājas, un gavilē, ja bezdievji iet bojā. 11 Caur tiklo ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ tā tiek sagrauta. 12 Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē. 13 Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj. 14 Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi. 15 Kas par otru galvo, cietīs zaudējumus, bet, kas no galvošanas sargās, ir drošs. 16 Labsirdīga sieva iegūst goda pilnu stāvokli, bet varmākas iegūst bagātību. 17 Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem. 18 Bezdievja darbs būs veltīgs, bet, kas taisnību sēj, tas jau ar to vien veic ko labu. 19 Taisnība spēcina dzīvei, bet dzīšanās pakaļ ļaunumam ved cilvēku ātrāk nāvē. 20 Tam Kungam ir visniknākās dusmas par viltīgām un nelietīgām sirdīm, bet tiklie rada Viņā labpatiku. 21 Ļaunajiem nekas nepalīdz, pat ja viņi arī visi saliktu savas rokas kopā, bet taisno dzimums tiks paglābts. 22 Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā. 23 Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties, bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē. 24 Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. 25 Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. 26 Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod. 27 Kas cenšas pēc kā laba, tam labs arī gadās, bet, kas dzenas pēc nelaimes, tam arī nepaies tā secen. 28 Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā, bet taisnīgie zaļos kā augoša koka lapas. 29 Kas pats savu namu apbēdina, tam būs vējš par ieguvumu, un muļķim jābūt par gudrā kalpu. 30 Taisnīgā auglis ir dzīvības koks, un gudrais iemanto cilvēku sirdis. 31 Redzi, ja jau taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts, cik tad vēl vairāk bezdievim un grēciniekam!

12. nodaļa

1 Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga. 2 Rimtais vīrs gūst mierinājumu no Tā Kunga, bet sirdī ļaunu vīru Viņš pazudina. 3 Ļaunprātība nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām. 4 Tikumiem apveltīta sieva ir sava vīra krāšņs vainags, bet ļauna ir kā sastrutojums viņa kaulos. 5 Taisno domas ir goda pilnas, bet bezdievīgo padomi ir krāpīgi. 6 Bezdievīgo runas izraisa asinsizliešanu, bet rimto mute paglābj. 7 Bezdievīgie tiks gāzti un sagrauti, un viņu vairs nebūs, bet taisno nams pastāvēs. 8 Zinīga vīra padoms ir teicams un slavējams, bet blēži un viltnieki paliks kaunā. 9 Labāks ir pazemīgais, kas pats veic savu darbu, nekā lielīgais, kam trūkst maizes. 10 Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga. 11 Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis. 12 Bezdievja prieks ir darīt zaudējumus, bet taisnā sakne nes augļus. 13 Ļaunais sapinas pats savu lūpu neīstos vārdos, bet taisnajam nelaime paiet secen. 14 Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. 15 Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. 16 Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs. 17 Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs, bet nepatiess liecinieks krāpj. 18 Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles. 19 Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. 20 Krāpšana ir to sirdīs, kuri dod ļaunu padomu, bet tie, kas mudina uz mieru, sagādā prieku. 21 Taisnajam nekas nekaitēs, bet bezdievji būs nelaimju pilni. 22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. 23 Sapratīgs cilvēks necenšas savu gudrību visiem redzamu darīt, bet negudra cilvēka sirds izraisa pati savu negudrību. 24 Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi. 25 Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina. 26 Taisnais rāda savam tuvākajam īsto ceļu, bet bezdievīgo ceļš ieved kārdinājumā un maldos viņus pašus. 27 Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts. 28 Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē.

13. nodaļa

1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. 2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji domā tikai par noziedzībām. 3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties. 4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. 5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi. 6 Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā. 7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību. 8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. 9 Taisnīgo gaisma priecē, bet bezdievīgo gaismeklis dziest. 10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. 11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. 12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. 13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. 14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem. 15 Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. 16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību. 17 Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs. 18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā. 19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļauna muļķiem šķiet lielākā negudrība. 20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi. 21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu. 22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem. 23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā. 24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. 25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet ļaundara vēderam nekad nav gana.

14. nodaļa

1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj. 2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa. 3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. 4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu. 5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. 6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli. 7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! 8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns. 9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība. 10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos. 11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos. 12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. 13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas. 14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet krietnais stāvēs pār viņu. 15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus. 16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. 17 Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. 18 Nesapratīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība. 19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos. 20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz. 21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem. 22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. 23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. 24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek. 25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet, kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. 26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti. 27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. 28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas. 29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. 30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. 31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. 32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. 33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. 34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods. 35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.

15. nodaļa

1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. 2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību. 3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. 4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. 5 Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet, kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs. 6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. 7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet ģeķa sirds nebūt tāda nav. 8 Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama. 9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. 10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst. 11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti Tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! 12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem. 13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. 14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. 15 Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu. 16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. 17 Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu. 18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. 19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. 20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns. 21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa. 22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās. 23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs! 24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā. 25 Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. 26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi Tā Kunga acīs ir negantība, bet sirdsšķīstie runā uz Viņu laipnīgi. 27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos. 28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. 29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. 30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus. 31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem. 32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā. 33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.

16. nodaļa

1 Gan cilvēks apņemas kaut ko savā sirdī, bet no Tā Kunga nāk, kas mēlei jāsaka. 2 Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu. 3 Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies. 4 Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai. 5 Lepna sirds Tā Kunga acīs ir negantība, patiešām tas tiesa, tā nepaliks nesodīta. 6 Ar labu un lēnu sirdi un uzticību noziegums tiek izlīdzināts, un ar Tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma. 7 Ja kāda ceļi Tam Kungam labi patīk, tad Viņš liek izlīdzināties viņam arī ar viņa ienaidniekiem. 8 Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā saņemt daudz ienākumu ar netaisnību. 9 Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu. 10 Dievišķs spriedums ir uz ķēniņa lūpām; tiesu spriezdama, viņa mute nemaldīsies. 11 Pareizi svaru kausi un taisnīgs svars ir no paša Tā Kunga, un visi atsvari somā ir Viņa darinājumi. 12 Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls. 13 Ķēniņiem patīk, ja viņiem dod taisnīgu padomu, un visu ķēniņu mīlēts ir tas, kas runā vaļsirdīgi. 14 Ķēniņa niknums ir nāves vēstnesis, bet zinīgs vīrs šo niknumu izlīdzinās. 15 Ja ķēniņa vaigs ir laipns, tad tā ir dzīvības zīme, un viņa žēlastība ir kā vēlīns lietus. 16 Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam. 17 Tiklo ceļš vairās no ļaunuma, un, kas savu ceļu ietur pareizi, iegūst dzīvību. 18 Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas. 19 Ir labāk būt pazemīgā prātā ar nabagiem nekā dalīties laupījumā ar augstprātīgiem. 20 Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu. 21 Sapratīgu cilvēku daudzina kā zinīgu vīru, un mīlīgas runas un vārdi ir visai pamācoši. 22 Gudrība ir dzīvības avots tam, kam tā ir, bet ģeķu pamācība ir ģeķība. 23 Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu. 24 Laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles. 25 Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē. 26 Strādnieks nopūlas paša labā, jo viņa mute viņu spiež strādāt. 27 Nikns un nesavaldīgs cilvēks ar savu rīcību rokas pēc nelaimes, un no katras viņa runas verd pretī liesmaina svelme. 28 Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu. 29 Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu. 30 Kas met ar acīm, nedomā neko labu, kas lūpas kopā sakož, tas ir gatavs darīt ļaunu darbu. 31 Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu. 32 Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas. 33 Meslus met klēpī, bet tie iekrīt tur tā, kā to grib Tas Kungs.

17. nodaļa

1 Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām. 2 Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu. 3 Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā Tas Kungs pārbauda sirdis. 4 Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām. 5 Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un, kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts. 6 Vecu cilvēku vainagojums ir viņu bērni, un bērnu gods ir viņu tēvi. 7 Ģeķim neklājas runāt par augstām lietām, un vēl mazāk piederas dižciltīgam būt tādam, lai labprāt melotu. 8 Ja kam ir kas ko dāvināt, tad tam ir tā, it kā viņam piederētu kāds dārgakmens: lai viņš griežas kur griezdamies, visur viņu godā par gudru. 9 Kas nosedz un noslēpj grēku, tas rada draudzību, bet, kas šādu lietu no jauna paceļ, tas rada nesaskaņu draugos. 10 Sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu nejēgu. 11 Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai ļaunu, bet pret viņu tad arī tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis. 12 Ir labāk sastapt lāču māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā. 13 Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama ļaunums neatstāsies. 14 Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu. Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts! 15 Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, abi ir negantnieki Tā Kunga acīs. 16 Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša. 17 Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli. 18 Nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku. 19 Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un, kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt. 20 Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un, kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē. 21 Kas dzemdina nejēgu, tam ir skumjas, un nejēgas tēvam nav nekāda prieka. 22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus. 23 Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi locītu taisnības ceļus. 24 Sapratīgais izturas gudri un nosvērti, nejēga uztraukts raida savus skatus līdz zemes galiem. 25 Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums. 26 Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi. 27 Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu. 28 Nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.

18. nodaļa

1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs. 2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī. 3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu. 4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe. 5 Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā. 6 Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus. 7 Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā. 8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds. 9 Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. 10 Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts. 11 Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā. 12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā. 13 Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu. 14 Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest? 15 Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. 16 Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā. 17 Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas. 18 Mesli klusina nesaskaņas un novelk robežas starp varenajiem. 19 Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs. 20 Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem. 21 Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem. 22 Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no Tā Kunga. 23 Nabags runā lūgdamies, bet bagātais atbild bargi. 24 Citam daudz draugu uz nelaimi; tomēr ir draugi, kas ir labāki nekā brālis.

19. nodaļa

1 Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts. 2 Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un, kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. 3 Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret To Kungu. 4 Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. 5 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. 6 Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. 7 Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek! 8 Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. 9 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu. 10 Nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. 11 Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt. 12 Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles. 13 Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuru nepārtraukti plūst un pil ūdens. 14 Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga. 15 Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. 16 Kas glabā Tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet, kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, mirs. 17 Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu. 18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. 19 Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un, jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst. 20 Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. 21 Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms. 22 Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. 23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai, tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs. 24 Sliņķis paslēpj savu roku podā un nepieceļ to no jauna pie mutes. 25 Ja per kādu zobotājos, tad neprātīgais kļūst gudrs, ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs. 26 Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. 27 Mities, mans dēls, klausīties mācības, kuras novērš no gudrības vārdiem! 28 Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību. 29 Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, un ģeķu muguras sagaida pēriens.

20. nodaļa

1 Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs. 2 Ķēniņa biedinājums ir kā jauna lauvas rūciens; kas aizdod viņam dusmas, tas grēko pats pret savu dzīvību. 3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvien ir nejēgas. 4 Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt. 5 Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt. 6 Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs? 7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies! 8 Ķēniņš, kad viņš sēž savā goda krēslā, lai tiesu spriestu, jau ar acīm vien atšķir visu labo no ļaunā. 9 Kas drīkst teikt: es esmu šķīsts savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem? 10 Divējāds mērs un svars - abi ir negantība Tā Kunga priekšā. 11 Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs. 12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci - abas divas dara Tas Kungs. 13 Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks. 14 "Nelaba, nelaba!" saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet, kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina. 15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz pasaulē, tad sapratīgas lūpas ir cildenākais dārgakmens. 16 Atņem drēbes tam, kas galvo par otru, un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ! 17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu. 18 Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī karš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu. 19 Mēlnesis, apkārt līzdams, izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda. 20 Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisīs visdziļākā tumšuma vidū. 21 Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs. 22 Nesaki:"Es atriebšu ļaunu!" Cerē uz To Kungu, Viņš tev palīdzēs. 23 Divējāds svars ir negantība Tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi. 24 No Tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kurš cilvēks gan zina un izprot savu ceļu? 25 Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš pārsteidzīgi apsola svētas lietas un tikai pēc solījuma apdomājas. 26 Gudrs ķēniņš izklīdina bezdievīgos un liek soda ratam pāriet pār viņiem. 27 Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars, tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus. 28 Žēlastība un taisnīga rīcība no ķēniņa puses pasargā viņu, un viņa goda krēsls balstās uz viņa sirds šķīstuma žēlastības. 29 Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota. 30 Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem, no kuriem uz ādas paliek asiņainas sloksnes, - tā tie iztīrīs no ļaunuma sārņiem visu iekšējo cilvēku.

21. nodaļa

1 Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib. 2 Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet Tas Kungs sver sirdis. 3 Tam Kungam labāk patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus. 4 Augstprātīgas acis un lepna sirds - bezdievja spīdeklis - ir grēks. 5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. 6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē. 7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs. 8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līkloču ceļus, bet, kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs. 9 Ir labāk dzīvot jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu. 10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs. 11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā. 12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdievīgos nelaimē. 13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies. 14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. 15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem. 16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē. 17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. 18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā un nelietim sirdsskaidrā vietā. 19 Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. 20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež. 21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu. 22 Viens pats gudrais iegūst savā varā kara varoņu pilsētu un gāž tās varu, uz kuru tā paļaujas. 23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli. 24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība. 25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt. 26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. 27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ. 28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt. 29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet, kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. 30 Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. 31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no Tā Kunga.

22. nodaļa

1 Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu. 2 Bagātiem un nabagiem jābūt kopā jauktiem citam ar citu; Tas Kungs viņus visus ir radījis. 3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest. 4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība. 5 Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību. 6 Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis. 7 Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu. 8 Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā no savas blēdības rīkstes. 9 Maigas labsirdības pilna acs tiek svētīta, jo cilvēks ar tādu aci dod no savas maizes arī nabagiem. 10 Izdzen ņirgātājos, tad izzudīs nesaskaņas, apklusīs rāšanās un otra nicināšana. 11 Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu, un, kura lūpas mīlīgi runā, tam ķēniņš ir draugs. 12 Tā Kunga acis apsargā labu padomu, bet nelieša vārdus Viņš izdeldē. 13 Sliņķis saka:"Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!" 14 Netiklu sieviešu mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas tajā iekrīt. 15 Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. 16 Kas dara netaisnību nabagajam, lai ar to vairotu savu mantu, un dod bagātajam, tas nokļūs trūkumā. 17 Pievērs savas ausis un uzklausi gudrības vārdus un iespied dziļi savā sirdī manu mācību! 18 Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un visnotaļ paudīsi ar savām lūpām! 19 Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā. 20 Vai es neesmu tev jau daudzkārt ar priekšā uzrakstītiem padomiem un pamācībām saprotamu darījis, 21 ka es tev rādu taisnus un patiesus vārdus, lai tu pareizi varētu atbildēt tiem, kas tevi vaicā. 22 Neaplaupi nabago, tādēļ ka tas ir nabags, un nesaspied kādu nevarīgu vārtos, 23 jo Tas Kungs aizstāvēs viņa lietu un samīs viņa saminējus. 24 Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju, 25 ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. 26 Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, 27 jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis. 28 Nepārstati senās robežas, kādas tavi tēvi ir nosprauduši. 29 Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.

23. nodaļa

1 Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā, 2 un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis! 3 Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize. 4 Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! 5 Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos. 6 Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem, 7 jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai, viņš saka: "Ēd un dzer!" - bet viņa sirds tomēr nav ar tevi. 8 Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi. 9 Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. 10 Nepārstati atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā, 11 jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi. 12 Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu. 13 Netaupi savam bērnam pārmācību, jo, ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi. 14 Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli. 15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas, 16 un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs. 17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā. 18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils. 19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā! 20 Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! 21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt. 22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca! 23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu. 24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms. 25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi! 26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk! 27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka. 28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina ap sevi. 29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? 30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. 31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! 32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. 33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, 34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ. 35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"

24. nodaļa

1 Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem! 2 Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus. 3 Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. 4 Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. 5 Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. 6 Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara. 7 Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu, viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs. 8 Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi. 9 Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir negantnieks. 10 Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs. 11 Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt. 12 Kad tu saki: "Redzi, mēs to nesaprotam!" - vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba? 13 Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam. 14 Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta. 15 Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru! 16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. 17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi, 18 jo Tas Kungs varētu to redzēt un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa. 19 Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekarsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem! 20 Jo ļaunajam nav uz ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs. 21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem, 22 jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem - īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem. 23 Arī šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi. 24 Kas vainīgam saka: "Tev taisnība!" - to ļaudis lād un tauta ienīst. 25 Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem. 26 Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām. 27 Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu. 28 Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām. 29 Nesaki:"Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!" 30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs.

25. nodaļa

1 Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri. 2 Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot. 3 Debesis ir augstas un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma. 4 Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks. 5 Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts. 6 Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā! 7 Ir taču tev labāk, ja tev saka:"Virzies šurpu te augstāk!" - nekā ja tu tiec dižciltīgā priekšā pazemots, tā ka tavas acis pašas spiestas to redzēt. 8 Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis? 9 Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus, 10 lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu. 11 Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos. 12 Kas paklausa gudram vīram, kad tas viņu pamāca, tam tas ir kā zelta pieres sprādze un kā zelta kakla vija. 13 Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā - tāds ir uzticams sūtnis tam, kas viņu sūtījis, jo viņš atspirdzina sava kunga dvēseli. 14 Vīrs, kas ar dāvanām lielās, bet nekad tās nedod, ir kā vējš un mākoņi bez lietus. 15 Ar pacietību var noskaņot valdnieku žēlīgam būt, un mīlīga valoda lauž kaulus. 16 Kad tu atrod medu, tad ēd no tā tik, cik tev pietiek, bet ne lai tu pārēstos un ieēsto atspļautu. 17 Atturi savu kāju no sava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. 18 Kas nodod nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tas ir šķēps, zobens un asa šautra vienā laikā. 19 Cerība uz kādu neuzticamu cilvēku bēdu laikā ir kā sapuvis zobs un paslīdējusi kāja. 20 Kas apbēdinātai sirdij dzied dziesmas, ir līdzīgs tādam, kas novelk savas drēbes aukstā dienā, vai arī etiķim, kad to lej uz krītu. 21 Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni, 22 jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atlīdzinās. 23 Ziemelis atnes lietu, un slepenas mēles rada skābu seju. 24 Ir labāki sēdēt stūrī uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā. 25 Laba vēsts no svešām zemēm ir kā vēss ūdens izslāpušai dvēselei. 26 Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots. 27 Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt - nav gods. 28 Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.

26. nodaļa

1 Kā sniegs neder vasarai un lietus ražas novākšanas laikam, tā nepiederas gods ģeķim. 2 Kā aizlaižas bez kādām pēdām putns, kā pāri aizspurdz bezdelīga, tā izskan nepelnīti lāsti, tie nepiepildās. 3 Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un nejēgas mugurai rīkste. 4 Neatbildi nejēgam pēc viņa nezināšanas, lai tu nekļūtu līdzīgs viņam, 5 bet atbildi nejēgam pēc viņa nezināšanas, lai viņš neiedomātos sevi gudru esam. 6 Darbu uzticēt neprašas rokām ir tāpat, kā kad sev nocērt kājas un pārdzīvo lielas briesmas. 7 Kā klibam nevarīgas kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi. 8 Kas izrāda godu nejēgam, ir līdzīgs tādam, kas lingā liek prom sviešanai dārgakmeni. 9 Kā ērkšķu zars, kas nonācis piedzēruša rokā, tāds ir gudrs izteiciens neprāša mutē. 10 Labs pratējs izveido lietu pareizi, bet, kas darbā pieņem nepratēju, tam tas tiek sabojāts. 11 Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību. 12 Ja tu redzi vīru, kas pats sev šķiet visai gudrs esam, tad vairāk var sagaidīt no neprašas nekā no tāda. 13 Sliņķis saka:"Jauns lauva staigā pa ceļu, un pieaudzis lauva pa pilsētas ielām." 14 Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs. 15 Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes. 16 Sliņķis iedomājas sevi gudrāku esam par septiņiem, kas dzīves ziņu māca citiem. 17 Kas iziet citu priekšā un iejaucas svešās nesaskaņās, ir kā tāds, kas suni plēš aiz ausīm. 18 Kā neprātis šauj ar loku un šautrām un kādu arī nogalina, 19 tā dara arī cilvēks, kas savu tuvāko pievīlis, saka:"Es tikai pajokoju." 20 Kad malkas vairs nav, tad uguns izdziest, un, kad aprunātājs prom, tad nesaskaņas izbeidzas pašas no sevis. 21 Kā ogles rada karstumu un malka liek uzliesmot ugunij, tā nesaticīgs cilvēks izraisa nesaskaņas un rāšanos. 22 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi, un tie iet visai pie sirds. 23 Draudzībā kvēlojošas lūpas un ļauna sirds ir kā lauskas gabaliņš, kas pārklāts ar sudraba putu krāsu. 24 Gan ienaidnieks cenšas izlikties tev ar muti draugs, tad tomēr sirdī viņam apslēpts ir viltus. 25 Kad viņš mīlīgus vārdus runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības mīt viņa sirdī. 26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tad taču viņa ļaunprātība draudzes priekšā drīz vien atklāsies. 27 Kas bedri rok, tas pats tajā iekrīt, un, kas veļ kalnup akmeni, tam tas atpakaļiski uzvelsies virsū. 28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un liekulīga mute ir par iemeslu pazudināšanai.

27. nodaļa

1 Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks. 2 Lai tevi daudzina kāds cits - un ne tava paša mute, kāds svešais - un ne tavas paša lūpas. 3 Akmens ir smags, un smilts ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi. 4 Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi; bet kas var pastāvēt skaudības un greizsirdības priekšā! 5 Atklāta pārmācība ir labāka nekā maldinātāja mīlestība. 6 Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet pārmērīgi bagātīgi ir nīdētāja skūpsti. 7 Paēdušais nereti samin dubļos pat labāko medu, bet izbadējušai dvēselei viss rūgtais ir salds. 8 Kā putns, kas atstāj savu ligzdu, tāds ir vīrs, kas aizgājis projām no savas dzimtās vietas. 9 Sirds priecājas par ziedēm un kvēpināmām smaržām, bet draugs ir sirdij mīļš sava padoma dēļ, ko viņš dod tavai dvēselei. 10 Neatstāj savu draugu un sava tēva draugu, un neej sava brāļa namā, kad tev grūti klājas; kaimiņš tuvumā ir labāks nekā brālis tālumā. 11 Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā. 12 Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš. 13 Atņem tam viņa drēbes, kas uzņemas būt otram par galvinieku, un izķīlā viņu svešinieka dēļ. 14 Ja kāds savu tuvāko jau agri no rīta skaļā balsī svētī un tam pārmērīgi dedzīgi labu vēl, tad tādu rīcību nereti pielīdzina lāstam no viņa puses. 15 Nesaticīga sieva un nepārtraukta pilēšana no jumta, kad spēcīgi līst, tiek bieži savā starpā salīdzinātas. 16 Kas pūlas tādu sievu apvaldīt, tas mēģina saturēt vēju un grib savā rokā sagrābt eļļu. 17 Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru. 18 Kas vīģes koku kopj, tas ēd tā augļus, un, kas savam kungam uzmanīgi kalpo, top godāts. 19 Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju, tik viena sirds atspoguļo otru. 20 Elle un bezdibens nekad nav piepildāmi, tāpat nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm. 21 Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba. 22 Ja tu nejēgu ar grūžamo pat sagrūstu piestā putraimos, tad tomēr viņa negudrums viņā neizzustu. 23 Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem, 24 jo manta nepastāv mūžīgi un arī ķēniņa kronis pāriet no paaudzes uz paaudzi. 25 Kad siens ir savests šķūņos, izaugusi ir atkal jauna zāle, un kalnos top vākta lopiem zaļbarība, 26 tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu, 27 tev pietiek kazas piena tavai barībai, tava nama ļaužu uzturam un tavu kalpoņu paēdināšanai.

28. nodaļa

1 Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisnie ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva. 2 Zemes grēku dēļ notiek daudz pārgrozību valdnieku un valstu starpā; bet ļaužu nopelnu dēļ, ja ļaudis ir gudri un prātīgi, valstis un valdnieki pastāv ilgi. 3 Vīrs, kas atrodas priekšgalā un nomāc nabagos, ir kā lietus, kas aizplūst projām un maizi nenes. 4 Kas atkāpjas no bauslības, tie slavē bezdievīgos, bet, kas glabā bauslību, ļaunojas par tiem. 5 Ļauni ļaudis nepiegriež nekādu vērību taisnībai, bet tie, kas meklē To Kungu, ievēro visu. 6 Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts, kas iet aplamus ceļus. 7 Kas glabā bauslību, ir prātīgs dēls, bet, kas ir uzdzīvotāju biedrs, tas apkauno savu tēvu. 8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas. 9 Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība. 10 Kas taisnos pavedina uz ļauniem ceļiem, tas iekritīs paša izraktā bedrē, bet sirdsskaidrie iemantos labumu. 11 Bagātais nereti iedomājas savā prātā sevi gudru esam, bet nabags, kas apķērīgs, izprot viņa nodomus un rīcību. 12 Kad pārsvars taisno pusē, tad klājas labi, bet, ja pārsvaru iegūst bezdievīgie, ļaudis slēpjas. 13 Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību. 14 Labi tam, kas vienmēr Dievu bīstas. Bet, kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē! 15 Bezdievis, kas valda pār nabadzīgu tautu, ir rūcējs lauva un rijīgs lācis. 16 Ja valdnieks nav pienācīgi sapratīgs, tad notiek daudz varasdarbu, bet tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi. 17 Cilvēks, kas vainīgs kādas dvēseles asinsizliešanā, bēguļos līdz pat kapa malai, un neviens lai nemēģina viņu no bēguļošanas atturēt. 18 Kas staigā tikls un rimts, tam tiek palīdzēts, bet, kas iet aplamu ceļu, tas negaidīti klups un kritīs. 19 Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības. 20 Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs. 21 Nav labi uzlūkot cilvēka vaigu; tāds cilvēks pat par maizes kumosu darīs netaisnību. 22 Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu. 23 Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā. 24 Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: "Tas jau nav nekāds grēks!" - tas ir līdzīgs slepkavam. 25 Negausis rada nesaskaņas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, būs bagātīgi apmierināts. 26 Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām. 27 Kas dod nabagam, tam nekā netrūks, bet, kas savas acis no nabaga novērš, dabūs dzirdēt daudz lāstu. 28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis paslēpjas; kad viņi ir pagalam, tad taisnie iet vairumā.

29. nodaļa

1 Cilvēks, kas ir stūrgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot. 2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājas; ja turpretī valda bezdievis, tad tauta nopūšas. 3 Kas mīl dziļāku gudrību, iepriecina savu tēvu, bet, kas ar netiklēm pinas, nodzīvo savu mantu. 4 Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību, bet sīksts un negausīgs valdnieks turpretī grūž to postā. 5 Vīrs, kas liekuļo sava tuvākā priekšā, tas izstiepj viņa priekšā tīklu viņa soļiem. 6 Kad kāds ļauns cilvēks grēko, viņš sapinas pats, bet taisnais priecājas un jūtas labi. 7 Taisnais atzīst arī nabadzīgo taisnību; bezdievis neievēro nekādus prāta aizrādījumus. 8 Visa nievātāji samusina pilsētu uz dumpi, bet gudrie nomierina satraukumu. 9 Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas. 10 Asinskārīgie cilvēki nīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu. 11 Nejēga izkrata sava gara saturu cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev. 12 Ja kāds valdnieks uzklausa melus, tad tam visi viņa sulaiņi ir bezdievji. 13 Nabagie un mantas plēsēji satiekas cits ar citu, bet Tas Kungs ir, kas viņiem dod acu gaismu. 14 Ķēniņam, kas taisnīgi tiesā nabagos, viņa goda krēsls pastāvēs mūžīgi. 15 Rīkste un pārmācība piešķir gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu. 16 Kur daudz bezdievīgo, tur arī daudz grēku, bet taisnie piedzīvos viņu krišanu. 17 Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās un sagādās atvieglojumu tavai dvēselei. 18 Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! 19 Kalps nav pārmācāms tikai ar vārdiem vien: ja viņš tos arī tūliņ saprot, tad viņš tos tomēr neievēro. 20 Ja tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad zini, ka uz neprašu liekamas lielākas cerības nekā uz viņu. 21 Ja kāds savu kalpu no jaunības tur par daudz maigi, tad viņš pēc tam grib kļūt par jaunu kungu. 22 Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku. 23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu. 24 Kas dalās ar zagli, tas ienīst savu dvēseli; viņš gan dzird lāstu, bet neko nesaka. 25 Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts. 26 Daudzi cenšas nokļūt valdnieka vaiga priekšā, bet tiesas spriedums par katru nāk no Tā Kunga. 27 Netaisnais taisnajam šķiet negantība esam, un taisna ceļa gājējs ir negantība bezdievim.

30. nodaļa

1 Šie ir Agura, Jakes dēla no Masas, vārdi, šā vīra sacītā runa un mācība. Es esmu centies visiem spēkiem, ak, Dievs, es esmu no sirds centies, ak, Dievs, un esmu bijis spiests pārtraukt savu cenšanos, 2 jo es esmu vislielākais nejēga, un cilvēka saprāts mani atstājis; 3 es neesmu mācījies arī īsteno gudrību, lai es būtu spējīgs iegūt pareizu atziņu par Viņu, svēto Dievu. 4 Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu un kā sauc Viņa dēlu? Vai tu to zini? 5 Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas. 6 Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu! 7 Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekāms es mirstu: 8 elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man baudīt manu dienišķo maizi. 9 Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt:"Kur tad ir Tas Kungs?" Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva Vārdu. 10 Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī savas vainas apziņa. 11 Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī; 12 ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus. 13 Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi cilā savus acu plakstiņus, 14 un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos ļaužu starpā. 15 Asinssūcējai ir divas meitas: dod šurp! Dod šurp! Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: diezgan! 16 Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: nu ir diezgan! 17 Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem. 18 Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu: 19 ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. 20 Tāds pats ir arī laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka:"Es nekā ļauna neesmu darījusi!" 21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest: 22 nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis, 23 arī apsmieta sieva, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa stājas savas kundzes vietā. 24 Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem: 25 skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai; 26 truši, arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs; 27 siseņi, viņiem nav ne ķēniņa, ne vispār kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos; 28 zirnekļi, kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs. 29 Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi: 30 lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ; 31 kurta suns ar labiem gurniem un āzis, un ķēniņš sava karaspēka priekšgalā. 32 Ja tu esi ģeķīgi lielījies un dzīries darīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti! 33 Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un, ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un, ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad būs nesaskaņas un asu vārdu maiņa.

31. nodaļa

1 Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte. 2 Ak, mans izredzētais, ak, tu mans miesīgais dēls, kura dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kura es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies! 3 Neizšķied savus spēkus ar sievām un neej tos ceļus, pa kuriem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā. 4 Ak, Lemuēl, ne ķēniņiem, tiešām, ne ķēniņiem klājas dzert vīnu, nedz arī valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot! 5 Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību, un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli. 6 Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, un dodiet vīnu noskumušām sirdīm, 7 lai viņas dzer un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. 8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti! 9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus! 10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle. 11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma. 12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu. 13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus. 14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes. 15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu. 16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem. 17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas. 18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī. 19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu. 20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem. 21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes. 22 Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps. 23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž. 24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu. 25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī. 26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. 27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. 28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu: 29 "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!" 30 Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina. 31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!

ruРусский
azАзербайджанский
sqАлбанский
enАнглийский
arАрабский
hyАрмянский
afАфрикаанс
bgБолгарский
cyВаллийский
huВенгерский
viВьетнамский
elГреческий
kaГрузинский
daДатский
heИврит
idИндонезийский
esИспанский
isИсландский
gaИрландский
itИтальянский
kkКазахский
kiКикуйю
zhКитайский
koКорейский
kuКурдский
kyКыргызский
lv
ltЛитовский
mkМакедонский
msМалайский
mtМальтийский
mnМонгольский
deНемецкий
nlНидерландский
noНорвежский
plПольский
ptПортугальский
roРумынский
cebСебуано
srСербский
skСловацкий
swСуахили
tlТагальский язык
tgТаджикский
thТайский
tyvТувинский
trТурецкий
urУрду
uzУзбекский
faФарси
fiФинский
frФранцузский
hiХинди
csЧешский
svШведский
etЭстонский
jaЯпонский



© Russian Orthodox Mission Society of st. Serapion Kozheozersky
write us