Русский
ru
Azərbaycan dili
az
Gjuha shqipe
sq
English
en
العربية
ar
հայերեն
hy
Afrikaans
af
Български език
bg
Cymraeg
cy
Magyar nyelv
hu
Việt ngữ
vi
Ελληνικά
el
ქართული ენა
ka
Dansk
da
עִבְרִית
he
Bahasa Indonesia
id
Español
es
Íslenska
is
Gaeilge
ga
italiano
it
Қазақша
kk
Gĩgĩkũyũ
ki
中文
zh
한국어, 조선말
ko
Κurdî
ku
Кыргыз тили
ky
lv
Lietuvių kalba
lt
Македонски
mk
Bahasa Melayu
ms
Malti
mt
Монгол хэл
mn
Deutsch
de
Nederlands
nl
Norsk
no
język polski
pl
Português
pt
Limba română
ro
Cebuano
ceb
Српски
sr
slovenčina
sk
kiswahili
sw
Tagalog
tl
Тоҷикӣ
tg
ภาษาไทย
th
Тыва дыл
tyv
Türkçe
tr
اردو
ur
Ўзбекча
uz
فارسی
fa
suomi
fi
Français
fr
हिन्दी
hi
Hrvatski jezik
hr
Český jazyk
cs
Svenska
sv
eesti keel
et
日本語
ja

Реквизиты для пожертвований:

41001409981867

TREŠĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA LEVITICUS)

1. nodaļa

1 Un Tas Kungs aicināja Mozu un sacīja viņam, no Saiešanas telts teikdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja kāds no jūsu vidus vēlas Tam Kungam pienest upuri, tad tam jāizrauga dzīvnieks vai no liellopiem, vai no sīklopiem. 3 Ja viņš pienes dedzināmo upuri no liellopiem, tad ir jāupurē vērsis, kas bez vainas. Tas jānovieto pret Saiešanas telts durvīm, kā tas Tam Kungam labi patīk. 4 Un viņš lai liek savu roku uz dedzināmā upura galvas, un Tas Kungs to labvēlīgi pieņems par salīdzināšanu. 5 Pats jaunlops ir jānokauj Tā Kunga priekšā, un priesteriem, Ārona dēliem, asinis jāatnes un jāslaka no visām pusēm pār altāri, kas atrodas Saiešanas telts priekšā. 6 Pēc tam dedzināmam upurim jānovelk āda un tas jāsadala gabalos. 7 Tad Ārona dēliem, priesteriem, jāaizdedzina uguns uz altāra un jāsakrauj malka virs uguns. 8 Un Ārona dēliem, priesteriem, ir jāsakārto upura gaļas gabali uz altāra, liekot galvu un taukus uz malkas, kura deg uz altāra, 9 bet iekšas un kājas ir jāmazgā ūdenī, tad priesterim tas viss ir jāaizdedzina uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 10 Bet, ja izraudzīts sīklops, tad nesiet avju vai kazu vīriešu kārtas dzīvnieku, kas bez vainas, par dedzināmo upuri. 11 Tas jums altāra ziemeļu malā Tā Kunga priekšā ir jānokauj; Ārona dēliem, priesteriem, jāslaka tā dzīvnieka asinis no visām pusēm pār altāri. 12 Un tad tas ir jāsadala gabalos, un priesterim tā galva un tauki ir jāsaliek uz malkas, kas deg uz altāra. 13 Bet iekšas un kājas jāmazgā ūdenī, un priesterim tas viss ir jānes un jāaizdedzina uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 14 Bet, ja upurim izraudzīts putns, lai to nestu Tam Kungam par dedzināmo upuri, tad jāņem vai nu ūbeles, vai jauni baloži. 15 Un priesterim tas ir jānes pie altāra, un upurim jānokniebj galva; upuris jāaizdedzina uz altāra, bet viņa asinis jāizspiež pret altāra sienu. 16 Bet guznu un noplūkto spalvu atlikumus nometiet blakus altārim pret austrumiem uz pelnu kaudzes 17 un ieplēsiet to spārnu vietās, nesadalot gabalos, un tad lai priesteris to aiz-dedzina uz altāra malkas, kas deg ugunī; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.

2. nodaļa

1 Bet, ja kāds grib nest Tam Kungam ēdamo upuri, tad viņa upurim jābūt no kviešu miltiem, kam pārlieta eļļa un pārkaisīts vīraks. 2 Un tad viņam tas jāpienes Ārona dēliem, priesteriem, un tiem jāgrābj pilna sauja kviešu miltu un arī eļļa līdz ar vīraku pāri tai; tad priesteris to aizdedzina kā piemiņas tiesu uz altāra; tas ir uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 3 Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem. 4 Bet, ja tu gribi nest ēdamo upuri no tā, kas cepts krāsnī, tad tam jābūt neraudzētam no kviešu miltiem, kas iejaukti eļļā, vai arī plāniem raušiem no neraudzētas mīklas, kas ar eļļu apziesti. 5 Bet, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas cepts pannā, tad arī tam ir jābūt neraudzētam no eļļā iejauktiem kviešu miltiem. 6 Saberz to gabaliņos un uzlej eļļu; tas ir ēdamais upuris. 7 Bet, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas vārāms katlā, tad tas tev sataisāms no kviešu miltiem ar eļļu. 8 Tad tev ēdamais upuris, kas tā ir sataisīts, ir jāatnes Tam Kungam; tev tas jādod priesterim, un viņam tas jāliek uz altāra. 9 Un no visa ēdamā upura priesterim jāpaņem piemiņas tiesa un ir jāsadedzina kā upuris uz altāra; tas ir uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 10 Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem. 11 Nevienu ēdamo upuri, ko jūs pienesat Tam Kungam, negatavojiet no raudzēta, jo ne raugs, ne medus nav dedzināms kā uguns upuris Tam Kungam. 12 Jūs varat to nest kā pirmo augļu upuri Tam Kungam, bet uz altāra tas nav dedzināms par patīkamu smaržu. 13 Bet visi tavi ēdamie upuri tev ar sāli jāsālī, un lai nekad netrūkst pie tava ēdamā upura tava Dieva derības sāls; nesot savus upurus, tev tos būs upurēt ar sāli. 14 Bet, ja tu gribi Tam Kungam nest par ēdamo upuri ko no pirmajiem augļiem, tad šim pirmo augļu ēdamam upurim ir jābūt no briedušām vārpām, kas ugunī grauzdētas un smalki sagrūstas. 15 Tad tam jāuzlej eļļa un jāpieliek vīraks; tas ir ēdamais upuris. 16 Un priesterim jāieliek ugunī piemiņas tiesa no sagrūstiem graudiem un no eļļas ar visu vīraku; tas ir uguns upuris Tam Kungam.

3. nodaļa

1 Bet, ja kāds pienes pateicības upuri un tas ir kaujamais upuris no liellopiem, vai vērsis, vai govs, tad lai viņš nes Tā Kunga priekšā tādus, kas bez vainas. 2 Un viņš lai liek roku uz sava upura dzīvnieka galvas un lai nokauj to Saiešanas telts durvīs, un Ārona dēli, priesteri, lai slaka asinis no visām pusēm pār altāri. 3 Un viņš lai pienes no pateicības upura Tam Kungam kā uguns upuri taukus, kas apklāj iekšas, un visus taukus, kas pie iekšām, 4 un arī abas nieres un taukus, kas pie tām klāt un pie gurniem, un taukus, kas pār aknām, pie nierēm tos lai noplēš nost. 5 Un Ārona dēliem tas jāaizdedzina uz altāra uz dedzināmā upura, kas virs malkas, kura deg uz altāra; tas ir uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 6 Bet, ja pateicības upuris, ko nes Tam Kungam, ir kaujamais upuris no sīklopiem, vai auns, vai avs, tad tiem ir jābūt bez vainas. 7 Ja kāds avi pieved par upuri, tad lai to pieved Tā Kunga priekšā. 8 Un viņš lai liek roku uz sava upura dzīvnieka galvas un lai nokauj to Saiešanas telts priekšā, un Ārona dēli lai slaka tā asinis no visām pusēm pār altāri. 9 Un no kaujamā pateicības upura tam ir jāupurē kā uguns upuris Tam Kungam: tauki, visa aste, tā pie paša mugurkaula ir jānogriež, un tauki, kas pārklāj iekšas, un visi tauki, kas ir pie iekšām, 10 un arī abas nieres un tauki, kas pie tām klāt un pie gurniem, un tauki, kas pār aknām, pie nierēm tie ir jānoplēš nost. 11 Un priesteris lai tos aizdedzina uz altāra; tā ir uguns upura barība Tam Kungam. 12 Ja viņš kazu pieved par upuri, tad lai to pieved Tā Kunga priekšā. 13 Un viņš lai liek roku tai uz galvas un lai nokauj to Saiešanas telts priekšā, un Ārona dēli lai slaka viņas asinis no visām pusēm pār altāri. 14 Un viņš lai pienes no tā kā uguns upuri Tam Kungam tos taukus, kuri apklāj iekšas, un visus taukus, kuri ir pie iekšām, 15 un arī abas nieres un taukus, kas pie tām klāt un pie gurniem, un taukus, kas pār aknām, pie nierēm tie ir jānoplēš. 16 Un lai priesteris tos aizdedzina uz altāra par uguns upura barību, visi tauki ir patīkamai smaržai Tam Kungam. 17 Tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm, lai jūs dzīvotu kur dzīvodami, ka jūs neēdat nekādus taukus un ne pili asiņu."

4. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds netīši apgrēkojas pret kādu no Tā Kunga baušļiem, darīdams, kas aizliegts, kaut vai tikai pret vienu no tiem, 3 ja priesteris, kas ir svaidīts, ir apgrēkojies tautas priekšā, ka viņš ļaudis apgrēcina, tad lai viņš savu grēku dēļ nes upuri, tāpēc ka viņš ir grēkojis; viņam ir jāupurē Tam Kungam par grēku upuri jauns vērsis bez vainas. 4 Lai viņš pieved vērsi pie Saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā, un lai viņš liek savu roku uz vērša galvas un lai vērsi nokauj Tā Kunga priekšā. 5 Un tad lai svaidītais priesteris paņem daļu vērša asiņu un ienes Saiešanas teltī. 6 Tur priesteris lai iemērc savu pirkstu asinīs un septiņas reizes slaka asinis Tā Kunga priekšā, tas ir, svētās vietas priekškara priekšā. 7 Un priesterim daļa asiņu ir jāliek uz kvēpināmā altāra ragiem, kur dārgas zāles tiek dedzinātas Saiešanas teltī Tā Kunga priekšā; bet pārējās vērša asinis ir jāizlej uz dedzināmo upuru altāra grīdas, kas atrodas pie Saiešanas telts durvīm. 8 Un visi grēku upura vērša tauki lai tiek noņemti nost no tā, tie tauki, kas apklāj iekšas, un tauki, kas ir pie iekšām, 9 un abas nieres un tauki, kas pie tām klāt un pie gurniem, un tauki, kas pār aknām, pie nierēm tie ir jānodala nost, 10 tāpat kā tie tiek nodalīti nost no vērša kaujamā pateicības upurī, un priesterim tie ir jāsadedzina uz dedzināmo upuru altāra. 11 Bet vērša āda un visa viņa gaļa ar galvu un ar kājām, arī iekšas ar tā zarnu saturu 12 un viss vērsis ir jāiznes ārā no nometnes uz kādu tīru vietu, kur pelni tiek izgāzti, un tur viņš ir jāsadedzina malkas ugunskurā; tas ir sadedzināms pie izgāzto pelnu kaudzes. 13 Bet, ja visa Israēla draudze netīši apgrēkotos, un šī lieta tiktu slēpta draudzei, kaut vai tikai pret vienu no Tā Kunga baušļiem, un tie būtu darījuši, kas aizliegts, tad tie kļūst vainīgi. 14 Un, kad nodarītais grēks kļūst zināms, tad lai visa draudze atved jaunu vērsi par grēku upuri un lai to pieved pie Saiešanas telts durvīm. 15 Un draudzes vecaji lai liek savas rokas uz vērša galvas Tā Kunga priekšā un lai nokauj vērsi Tā Kunga priekšā. 16 Un svaidītais priesteris lai ienes daļu vērša asiņu Saiešanas teltī. 17 Un lai priesteris iemērc savu pirkstu asinīs un lai slaka septiņas reizes Tā Kunga priekšā pret priekškaru. 18 Un tad viņam daļa asiņu jāliek uz altāra ragiem, kas atrodas Tā Kunga priekšā Saiešanas teltī, bet atlikušās asinis viņam jāizlej uz dedzināmo upuru altāra grīdas, kas atrodas pie Saiešanas telts durvīm. 19 Un visi tauki ir viņam jānoņem nost, un tie jāsadedzina uz altāra. 20 Un ar šo vērsi jārīkojas tāpat, kā rīkojas ar grēka upura vērsi; tā lai ar to rīkojas. Priesteris lai izdara salīdzināšanu, tad viņiem taps piedots. 21 Vērsis ir jāiznes ārā no nometnes un ir jāsadedzina, kā tika sadedzināts pirmais vērsis; tas ir draudzes grēku upuris. 22 Bet, ja vadonis netīši apgrēkojas un dara, kas aizliegts, kaut vai tikai pret vienu no Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, tad viņš ir vainīgs. 23 Un, ja grēks, ar kādu viņš ir apgrēkojies, kļūst zināms, tad lai viņš par savu upura dāvanu atved āzi, kas ir bez vainas. 24 Un lai viņš liek savu roku uz āža galvas un to nokauj tanī vietā, kur parasti dedzināmais upuris tiek nokauts, - Tā Kunga priekšā tas ir grēku upuris. 25 Un priesteris lai ņem ar pirkstu daļu no grēku upura asinīm un liek tās uz dedzināmo upuru altāra ragiem, bet pārējās asinis lai izlej uz dedzināmo upuru altāra grīdas. 26 Bet visus viņa taukus lai sadedzina uz altāra, tāpat kā kaujamā pateicības upurī; priesteris lai izdara salīdzināšanu, tad viņam taps piedots. 27 Bet, ja kāds cilvēks no vienkāršiem ļaudīm netīšām apgrēkojas, ka tas dara, kas aizliegts, kaut vai tikai pret vienu no Tā Kunga baušļiem, tad tas ir vainīgs. 28 Un, ja grēks, ar kādu tas apgrēkojies, kļūst zināms, tad lai viņš kā upura dāvanu par savu grēku, kādu viņš ir darījis, atved jaunu kazu, kas ir bez vainas. 29 Un lai viņš liek roku uz grēku upura galvas, un viņš lai nokauj grēku upuri, kur dedzināmā upura vieta. 30 Un lai priesteris ņem daļu no tā asinīm ar savu pirkstu un liek tās uz dedzināmā upura altāra ragiem, bet pārējās asinis viņš lai izlej uz altāra grīdas. 31 Bet viņš lai noņem visus tā taukus, itin kā tie tiek noņemti no kaujamā pateicības upura, un lai priesteris taukus aizdedzina uz altāra Tam Kungam par patīkamu smaržu. Priesteris lai izdara salīdzināšanu viņa labad, tad viņam taps piedots. 32 Bet, ja tiek nesta avs par grēka upura dāvanu, tad tai jābūt aitiņai, kas ir bez vainas. 33 Un lai viņš liek roku uz grēku upura galvas un to nokauj par grēku upuri vietā, kurā tiek kauti dedzināmie upuri. 34 Un lai priesteris ņem daļu asiņu no grēku upura ar savu pirkstu un liek tās uz dedzināmo upuru altāra, bet atlikušās asinis viņš lai izlej uz altāra grīdas. 35 Bet visus tās taukus lai noņem, tāpat kā tie tika noņemti avij kaujamā pateicības upurī, kas pateicībai upurēts, un lai priesteris tos sadedzina uz altāra par uguns upuri Tam Kungam; un priesteris lai izdara salīdzināšanu par viņa grēku, ko viņš darījis, tad viņam taps piedots.

5. nodaļa

1 Ja kāds cilvēks apgrēkotos, dzirdēdams lādētāja balsi, vai būtu liecinieks vai nu ko redzot, vai zinot un ja tas tad nepaziņo, tad viņš nes savu pārkāpumu vainu. 2 Bet, ja kāds cilvēks pieskaras kaut kādai nešķīstai lietai, vai tā ir nešķīsta dzīvnieka maita, vai tā ir nešķīsta liellopa maita, vai nešķīsta rāpuļa maita, un viņš to nav zinājis - tomēr viņš ir nešķīsts un vainīgs. 3 Jeb vai tas ir pieskāries cilvēka nešķīstībai, kaut kam nešķīstam, ar ko kļūst nešķīsts, un viņš to nav zinājis, bet viņš to uzzinās, tad viņš ir vainīgs. 4 Jeb ja kāds cilvēks ar neapdomīgām lūpām nodod zvērestu, solīdamies darīt labu vai ļaunu, tad, ko vien neapdomīgi cilvēks ar zvērestu ir solījies, kaut arī netīšām, viņam pie atziņas nākot kaut vienā lietā, viņš ir vainīgs. 5 Un, kad viņš vienā no pārkāpumiem ir vainīgs, tad viņam tas jādara zināms, ka viņš ir apgrēkojies. 6 Un viņam tad ir jāpienes par savu grēku, ar kādu viņš ir apgrēkojies, vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam - kāda sīklopu mātīte, avs vai kaza par grēku upuri; tad lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad par viņa grēku. 7 Bet, ja viņam nav tādas rocības, lai iegūtu kazu, tad lai viņš vainas izpirkšanas upurim nes Tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus - vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri. 8 Un tos lai viņš atnes priesterim; tas lai papriekš upurē to, kas dots par grēku upuri, un lai nokniebj tā galvu pie pakauša, neatdalot to. 9 Un tad lai viņš no šā grēku upura asinīm daļu slaka uz altāra sienas, bet asiņu atlikušo daļu lai izlej uz altāra grīdas; tas ir grēku upuris. 10 Bet otru lai viņš upurē kā dedzināmo upuri, kā pienākas; tā priesteris viņa labad lai izdara salīdzināšanu par viņa grēku, ko viņš darījis, tad viņam taps piedots. 11 Bet, ja viņam nav tādas rocības, lai iegūtu divas ūbeles vai divus jaunus baložus, tad par grēku, kuru tas izdarījis, viņam jāatnes viena desmitā daļa ēfas kviešu miltu par grēku upuri; tiem nav jāuzlej eļļa, nedz jāuzliek virsū vīraks, jo tas ir grēku upuris. 12 Un lai viņš tos pienes priesterim, un lai priesteris no tiem ņem pilnu sauju kā piemiņas tiesu, un viņš lai tos iededzina uz altāra par uguns upuri Tam Kungam; tas ir grēku upuris. 13 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņa labad par viņa grēku, ko tas tā vai citādi bija darījis, tad viņam taps piedots; bet pārējais lai paliek priesterim kā ēdamais upuris." 14 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 15 "Ja kāds cilvēks noziedzas un netīši apgrēkojas pret to, kas ir Tam Kungam svēts, tad tas lai atved kā savas vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam no sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc svētnīcas seķeļa svara, divu seķeļu vērtībā, lai vainu izpirktu. 16 Un viņam tas, ko viņš ir sabojājis svētnīcā, ir jāizlabo un jāpieliek ar uzvijām piektā daļa tā vērtības; un tad tas ir jānodod priesterim, lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad ar to nozieguma upura aunu, tad viņam taps piedots. 17 Bet, ja kāds grēko, pārkāpdams vienu no Tā Kunga baušļiem, ko nebija darīt, bet to nav zinājis - arī tad viņš ir vainīgs un tam jānes savs sods. 18 Tad tam jāpienes priesterim nevainojams auns no sīklopiem vainas izpirkšanai, lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa neapzinātā grēka dēļ, ko tas nezinādams bija darījis, tad viņam taps piedots. 19 Tas ir vainas izpirkšanas upuris, jo viņš ir tiešām noziedzies pret To Kungu." 20 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 21 "Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību Tam Kungam, un tas ar viltu savam tuvākam liegtu to, kas pie viņa nolikts vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tuvāku piekrāpis, 22 vai kad viņš atradis ko pazaudētu un to noliedzis, vai nepatiesi zvērējis, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties, 23 tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai uzticēto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis, 24 vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, - lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzviju piekto daļu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā. 25 Un kā vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri. 26 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā, tad viņam viss taps piedots - piedots tas noziegums, ar kuru viņš krita grēkā."

6. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta. 3 Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās. 4 Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā. 5 Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris, un uz tā jāaizdedzina pateicības upura tauki. 6 Ugunij ir jādeg uz altāra pastāvīgi, tā lai nenodziest. 7 Šī ir ēdamā upura likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes Tā Kunga priekšā pie altāra. 8 Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas, un visu vīraku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai aizdedzina uz altāra par patīkamu smaržu, par piemiņu Tā Kunga priekšā. 9 Bet pārpalikumu lai apēd Ārons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņi to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. 10 Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris. 11 Ikviens vīrs no Ārona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par Tā Kunga uguns upuriem; ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts." 12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 13 "Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko tie pienes Tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra - vakarā. 14 Uz pannas eļļā tas jāsataisa, iejavā tev tas jāpienes, ēdamā upura saceptos smalkos gabalus upurējot Tam Kungam par patīkamu smaržu. 15 Tam, kas no viņa dēliem viņa vietā top svaidīts par priesteri, tas jādara. Tas lai ir mūžīgs likums: tas ir viss jāsadedzina Tam Kungam, 16 jo ikviens priestera ēdamais upuris ir pilnīgi jāsadedzina, tas nav ēdams." 17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 18 "Runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: šī ir grēku upura likumīgā kārtība: vietā, kur dedzināmais upuris tiek nokauts Tā Kunga priekšā, ir jānokauj arī grēku upuris, jo tas ir augsti svēts. 19 Priesteris, kas mēdz šo upuri pienest, lai to ēd svētā vietā, viņš to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. 20 Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un, ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā. 21 Un katrs pods, kurā upuris ir vārīts, ir jāsalauž gabalos, bet, ja tas ir vara trauks, tad tas ir jāizplaucē un beržot jādabū spīdīgs un jāizskalo ar ūdeni. 22 Ikviens priesteru kārtas vīrs var to ēst; tas ir augsti svēts. 23 Bet katrs grēku upuris, no kura asinīm ir jau ienests Saiešanas teltī, lai izdarītu salīdzināšanu svētajā vietā, nav ēdams, bet tas ir ugunī jāsadedzina.

7. nodaļa

1 Šī ir vainas izpirkšanas upura likumīgā kārtība, tas ir augsti svēts. 2 Vainas izpirkšanas upuris ir jānokauj vietā, kurā nokauj dedzināmo upuri, un tā asinis ir jāslaka no visām pusēm pār altāri. 3 Un visi dzīvnieka tauki ir jāpienes, arī aste un tauki, kas apklāj iekšas, 4 arī abas nieres un tauki, kas pie tām klāt un pie gurniem, un tauki, kas pār aknām, tie jāatņem nost no nierēm. 5 Un priesterim tie ir jāsadedzina uz altāra kā uguns upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam. 6 Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā - tas ir augsti svēts. 7 Kā grēku, tā arī vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums - tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzina. 8 Un vienīgi priesterim, kas nes dedzināmo upuri, pienākas āda no dedzināmā upura, kuru viņš ir nesis. 9 Bet ikviens ēdamais upuris, kas ir cepts krāsnī vai vārīts katlā, vai uz pannas sataisīts, pienākas tam priesterim, kurš to ir pienesis. 10 Un ikviens ēdamais upuris, vai sajaukts ar eļļu, vai sauss, pienākas Ārona dēliem, kā vienam, tā otram. 11 Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ko Tam Kungam pienes. 12 Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētas mīklas plāceņi, kas iejaukti eļļā, un arī plāni rauši no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, un plāceņi no iejautiem smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu. 13 Kopā ar plāceņiem jānes arī maize no raudzētas mīklas, tā jāpienes kā pateicības upuris par mieru. 14 Un no tiem visiem viens plācenis jānes Tam Kungam par cilājamo upuri; tas pienākas priesterim, kas no kaujamā pateicības upura slaka asinis. 15 Kaujamā pateicības upura gaļa jāēd upura nešanas dienā, nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai. 16 Bet, ja upurē kāda solījuma dēļ vai labprātīgi, tad kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā. 17 Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā ir ugunī jāsadedzina. 18 Bet, ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis. 19 Arī gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst. 20 Cilvēks, kurš ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, - tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas. 21 Un cilvēks, kas pieskāries kaut kam nešķīstam, vai cilvēka nešķīstumam, vai nešķīstam lopam, vai kādai citai nešķīstai negantībai, un pēc tam ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam,- tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas." 22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 23 "Runā uz Israēla bērniem un saki: neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus, 24 nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs, 25 jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kuri tiek nesti Tam Kungam kā uguns upuris, tas pats sevi izslēdz no savas tautas. 26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis - nedz putnu, nedz lopu. 27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts." 28 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 29 "Runā uz Israēla bērniem un saki: kurš savu kaujamo pateicības upuri atved Tam Kungam, tas lai atnes Tam Kungam dāvanu no sava kaujamā pateicības upura. 30 Viņa rokas lai atnes Tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm - tos lai viņš līgodams līgo Tā Kunga priekšā. 31 Un priesteris lai aizdedzina taukus uz altāra, bet pats krūšu gabals pienākas Āronam un viņa dēliem. 32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par cilājamo upuri. 33 Kurš no Ārona dēliem upurē kaujamā pateicības upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa, 34 jo līgojamā upura krūts gabals un cilājamā upura plecis - tie tev ir ņemami no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem un dodami Āronam un viņa dēliem, priesteriem; tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem. 35 Tā ir Ārona un viņa dēlu svaidīšanas upuru noteiktā daļa no Tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu Tā Kunga priesteri. 36 To Tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm." 37 Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iesvētīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim, 38 ko Tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem pienest savus upurus Tam Kungam Sinaja tuksnesī.

8. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Paņem sev līdzi Āronu un viņa dēlus, drēbes un eļļu svaidīšanai, vērsi grēku upurim un divus aunus, un grozu ar neraudzētām maizēm, 3 un sapulcini visu draudzi, to sasaucot, pie Saiešanas telts durvīm." 4 Un Mozus darīja, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis; un viņš ar sasaukšanu sapulcināja visu Israēla draudzi pie Saiešanas telts durvīm. 5 Un Mozus sacīja draudzei: "Šī ir pavēle, ko Tas Kungs ir devis, lai to izpildītu." 6 Un Mozus pieveda Āronu un viņa dēlus un mazgāja viņus ar ūdeni. 7 Un viņš uzvilka tam svārkus un apjoza to ar jostu, un aplika tam apmetni, un deva tam efodu, un apjoza viņu ar efoda jostu, ka efods tam nekustējās. 8 Un viņam aplika krūšu zīmi un ielika šinī krūšu zīmē urīmu un tumīmu. 9 Un lika tam galvā turbānu un pielika pie šī turbāna priekšējā pusē zelta plāksnīti, svētu diadēmu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 10 Un Mozus paņēma svaidāmo eļļu un ar to svaidīja mājokli un visu, kas tanī bija, un šādi darīja to svētu. 11 Un viņš slacīja septiņas reizes ar eļļu altāri, un viņš svaidīja altāri un visus tā piederumus, un mazgājamo trauku, un tā kāju, lai tos iesvētītu. 12 Un viņš lēja svaidāmo eļļu Āronam uz galvas un svaidīja to, viņu iesvētīdams. 13 Un Mozus pieveda Ārona dēlus un tiem uzvilka svārkus, un apjoza tos ar jostām, uzsēja tiem paaugstas cepures, gluži kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis. 14 Un viņš lika pievest grēku upura vērsi, un Ārons un viņa dēli uzlika savas rokas uz grēku upura vērša galvas. 15 Tad to nokāva, un Mozus ņēma ar savu pirkstu tā asinis un lika tās visapkārt uz altāra ragiem, un tā viņš šķīstīja altāri; bet pārējās asinis viņš izlēja uz altāra grīdas un tā darīja to svētu, lai pie tā varētu izdarīt salīdzināšanu. 16 Un viņš paņēma visus taukus, kas pie iekšām, un tos, kas pār aknām, un abas nieres un to taukus un sadedzināja uz altāra. 17 Bet vērsi līdz ar viņa ādu un gaļu un tā zarnu saturu viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 18 Un tad viņš lika atvest dedzināmam upurim aunu, un Ārons un viņa dēli uzlika savas rokas uz auna galvas 19 un to nokāva, un Mozus tā asinis slacīja no visām pusēm pār altāri. 20 Un aunu viņš sadalīja gabalos; un Mozus sadedzināja tā galvu un gabalus un taukus. 21 Bet tā iekšas un kājas viņš mazgāja ūdenī; tad Mozus aizdedzināja visu aunu uz altāra, tas bija dedzināmais upuris par patīkamu smaržu, uguns upuris Tam Kungam, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 22 Pēc tam viņš lika atvest otru aunu, kas novēlēts iesvētīšanas upurim; un Ārons ar saviem dēliem lika savas rokas uz auna galvas 23 un to nokāva, un Mozus, paņēmis tā asinis, lika uz Ārona labās auss skripstiņas gala un uz viņa labās rokas īkšķa, un uz viņa labās kājas lielā pirksta. 24 Un tad viņš lika tuvoties Ārona dēliem, un Mozus ņēma no asinīm un tās lika uz viņu labās auss skripstiņas, uz labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta; tad Mozus izlēja asinis no visām pusēm pār altāri. 25 Un viņš ņēma taukus un asti un visus taukus, kas pie iekšām, un tos, kas pār aknām, un abas nieres un to taukus, un labo pleci, 26 bet no neraudzētās maizes groza, kas bija nolikts Tā Kunga priekšā, viņš ņēma vienu neraudzētās mīklas plāceni un vienu no eļļas maizes mīklas ceptu plāceni, un vienu plāno rausi, un viņš tos visus lika uz taukiem un uz labā pleča, 27 un viņš to visu deva Ārona rokās un viņa dēlu rokās, un tie to līgoja, šūpojot šurpu turpu kā līgojamo upuri Tam Kungam. 28 Pēc tam atkal Mozus tos paņēma no viņu rokām, un viņš tos gabalus aizdedzināja uz altāra par dedzināmo upuri iesvētīšanai un par patīkamu smaržu - tas ir uguns upuris Tam Kungam. 29 Un Mozus ņēma krūšu gabalu, un viņš to šūpoja šurpu turpu par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kas ņemts no iesvētīšanas upura auna, tā bija upura dāvana Mozum, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 30 Un Mozus ņēma mazliet svaidāmās eļļas un asiņu, kas uz altāra, un viņš tās slacīja uz Āronu un viņa drēbēm, tāpat uz viņa dēliem un uz viņa dēlu drēbēm, un tā viņš iesvētīja Āronu un viņa drēbes, kā arī viņa dēlus un to drēbes līdz ar viņu. 31 Un Mozus sacīja Āronam un viņa dēliem: "Vāriet gaļu Saiešanas telts vārtos un ēdiet to turpat līdz ar maizi, kas ir iesvētīšanas upura grozā, kā tas man ir pavēlēts ar vārdiem: Āronam un viņa dēliem būs to ēst! 32 Bet gaļas un maizes pārpalikums ir sadedzināms ugunī. 33 Jūs nedrīkstat arī aiziet no Saiešanas telts durvīm septiņas dienas līdz tai dienai, kad piepildīsies jūsu iesvētīšanas upura dienas, jo septiņas dienas ilgs jūsu iecelšana amatā. 34 Tā, kā tas tika izdarīts šodien, tā to darīt ir pavēlējis Tas Kungs, lai jūs topat salīdzināti. 35 Jums jāpaliek Saiešanas telts durvju priekšā dienu un nakti, septiņas dienas; un jums jāsargā Tā Kunga pavēles, lai jūs nemirtu, jo tā tas man ir pavēlēts." 36 Un Ārons un viņa dēli darīja visas lietas tā, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis.

9. nodaļa

1 Un notika, astotajā dienā Mozus aicināja Āronu un viņa dēlus un Israēla vecajus. 2 Un viņš sacīja Āronam: "Ņem jaunu vērsi par grēku upuri un aunu par dedzināmo upuri, kas abi ir bez vainas, un atved tos Tam Kungam. 3 Un Israēla bērniem saki: ņemiet āzi par grēku upuri un gadu vecu telēnu un avi, kuri bez vainas, par dedzināmo upuri, 4 un vērsi un aunu par kaujamo pateicības upuri Tā Kunga priekšā, un ēdamo upuri, iejautu eļļā, jo Tas Kungs jums šodien parādīsies." 5 Un viņi paņēma, ko Mozus bija pavēlējis pie Saiešanas telts durvīm, un visa draudze tuvojās un nostājās Tā Kunga priekšā. 6 Un Mozus sacīja: "Šī ir Tā Kunga dotā pavēle, ko jums būs darīt, lai Tā Kunga godība jums parādītos." 7 Un Mozus sacīja Āronam: "Tuvojies altārim un izpildi tu savu grēku upura un dedzināmā upura kārtību, un izdari salīdzināšanu sevis un tautas labad, tad upurē upuri par tautu un izdari salīdzināšanu viņu labad, kā Tas Kungs to ir pavēlējis." 8 Un Ārons tuvojās altārim un nokāva grēka upura teļu, kas tam bija. 9 Un Ārona dēli pienesa viņam asinis, un viņš iemērca savu pirkstu asinīs un lika tās uz altāra ragiem, un pēc tam viņš izlēja asinis uz altāra grīdas. 10 Bet grēku upura taukus un nieres, un taukus, kas pār aknām, viņš lika sadedzināt uz altāra, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 11 Bet gaļu un ādu viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes. 12 Pēc tam viņš nokāva dedzināmo upuri, un Ārona dēli nesa viņam klāt asinis, un viņš tās slacīja pār altāri no visām pusēm. 13 Un tie pienesa viņam gabalos sadalītu dedzināmo upuri ar tā galvu, un šie gabali tika sadedzināti uz altāra kā dedzināmais upuris. 14 Un viņš mazgāja tā iekšas un kājas un sadedzināja tās uz altāra virs dedzināmā upura. 15 Pēc tam viņš ņēma upuri priekš ļaudīm, grēku upura āzi, kas bija nesams ļaužu dēļ, viņš to nokāva un pienesa kā grēku upuri tāpat kā to pirmo. 16 Un viņš pienesa dedzināmo upuri un to sataisīja pēc likumīgās kārtības. 17 Un viņš pienesa ēdamo upuri un pildīja savas rokas, un viņš upurēja to uz altāra kā dedzināmo upuri, gluži kā no rīta. 18 Pēc tam viņš nokāva vērsi un aunu, kas bija tautas kaujamais pateicības upuris, un Ārona dēli pienesa viņam asinis, tās viņš slacīja no visām pusēm pār altāri, 19 un vērša taukus un auna tauko asti, un tos taukus, kuri apklāj iekšas un nieres, un taukus, kas pār aknām, 20 un viņi lika šos taukus uz krūts gabaliem un aizdedzināja taukus uz altāra. 21 Bet krūts gabalus un labo pleci Ārons šūpoja šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kā Mozus bija to pavēlējis. 22 Pēc tam Ārons pacēla savu roku pār tautu, un viņš to svētīja; pēc tam viņš devās lejup, kad grēku upuris, dedzināmais upuris un kaujamais pateicības upuris bija upurēti. 23 Un Mozus un Ārons iegāja Saiešanas teltī; tad tie atkal iznāca ārā un svētīja tautu. Un Tā Kunga godība kļuva redzama visai tautai. 24 Uguns izgāja no Tā Kunga un aprija uz altāra gan dedzināmo upuri, gan taukus. Un visa tauta to redzēja, tie iekliedzās gavilēs un krita uz sava vaiga.

10. nodaļa

1 Un Ārona dēli, Nadabs un Abijs, ņēma katrs savu kvēpināmo upuru trauku un ielika tur uguni, un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un tie nesa svešu uguni Tā Kunga priekšā, ko tiem nebija pavēlēts ņemt. 2 Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tā aprija viņus, un tie nomira Tā Kunga priekšā. 3 Un Mozus sacīja Āronam: "Tas ir tā, kā to Tas Kungs bija runājis, sacīdams: Es parādīšos svēts tavā vidū, un, visai tautai to redzot, Es parādīšu Savu godu." Bet Ārons cieta klusu. 4 Un Mozus aicināja Mišaēlu un Ēlcafanu, Usiēla dēlus no Ārona cilts, un viņš tiem sacīja: "Pienāciet un nesiet projām savus brālēnus no svētās vietas, ārpus nometnes!" 5 Un viņi pienāca un aiznesa tos savās drēbēs ietītus ārpus nometnes, kā Mozus bija noteicis. 6 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem: "Savas galvas jums nav jāatstāj nekoptas un jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst un lai dusmas nenāk pār visu draudzi, bet jūsu brāļiem un visam Israēla namam ir jāapraud ugunī sadedzinātie, kurus Tas Kungs ir sadedzinājis. 7 Jums arī nebūs aiziet no Saiešanas telts vārtiem, lai jūs nemirtu, jo Tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums." Un tie darīja, kā Mozus bija sacījis. 8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu: 9 "Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat; tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm, 10 lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu 11 un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko Tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis." 12 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem, kuri bija vēl atlikušies: "Ņemiet ēdamo upuri, kas ir atlicies no uguns upura Tam Kungam, un ēdiet to blakus altārim neraudzētu, jo tas ir augsti svēts. 13 Tāpēc jums būs to ēst svētā vietā, tas ir likums tev un arī likums taviem bērniem, ņemt un ēst no Tā Kunga uguns upuriem, jo tā man ir pavēlēts. 14 Un līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci ēdiet - gan tu, gan tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi - tīrā vietā; jo tā ir tava daļa un tavu dēlu daļa, kas dota no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem. 15 Bet cilājamā upura pleci un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu turpu šūpot kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā Tas Kungs to ir pavēlējis." 16 Un tad Mozus meklēt meklēja grēka upura āzi, un redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Ēleāzaru un Itamāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un teica: 17 "Kāpēc jūs neesat ēduši grēka upura gaļu svētā vietā? Jo tas ir augsti svēts, un jums tas bija iedots, lai nestu draudzes grēkus un lai izdarītu salīdzināšanu viņu labad Tā Kunga priekšā. 18 Redzi, viņa asinis nav ienestas svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā es jums esmu pavēlējis!" 19 Tad Ārons teica Mozum: "Redzi, šodien viņi likuši atvest savus grēku upurus un savus dedzināmos upurus Tā Kunga priekšā, un tomēr man ir tā gadījies; ja nu es būtu ēdis šodien grēku upura gaļu, vai tas Tam Kungam būtu paticis?" 20 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš samierinājās.

11. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, viņiem sacīdams: 2 "Runājiet uz Israēla bērniem un sakait: no visiem dzīvniekiem, kas ir virs zemes, šie ir tie dzīvnieki, ko jūs varat ēst: 3 ikvienu dzīvnieku ar šķeltiem nagiem, kam nagi ir šķelti divos gabalos un kuri atgremo - tos dzīvniekus jūs ēdiet. 4 Bet no tiem, kas atgremo vai kam šķelti nagi, neēdiet šos: kamieli, jo tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts; 5 un klinšu āpsi, tas gan barību atgremo, bet arī tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts; 6 un zaķi, tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts; 7 un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, un tie ir pat ar plaisu, kas ieplēsta nagos, bet tā barību neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta. 8 Viņu gaļu neēdiet un pie beigta dzīvnieka nepieskarieties; tie lai ir jums nešķīsti. 9 Bet no dzīviem radījumiem, kādi ir ūdeņos, jūs varat ēst šos: visus, kam ir spuras un zvīņas ūdeņos, jūrās un upēs, tos jūs varat ēst. 10 Bet ikvienu, kas bez spurām un zvīņām jūrās un upēs, no visiem tiem, kas mudž ūdeņos, un no dzīviem radījumiem ūdeņos - tādu turiet par negantu. 11 Tos turiet par negantību, to gaļu neēdiet un to maitu turiet par negantu. 12 Ikvienu, kuram nav spuru un zvīņu mjūdenī - to turiet par negantu. 13 Bet no putniem turiet par negantu un neēdiet: ērgli un jūras ērgli, un melno ērgli, 14 un maitu ērgli, vanagu un kliju pēc to kārtām, 15 un ikvienu kraukli pēc savas kārtas, 16 un tuksneša iemītnieku strausu, un bezdelīgu, kaiju un vēja vanagu pēc to kārtām, 17 un apogu, pūci un ūpi, 18 un jūras kraukli un dumpi, un maitu vanagu, 19 un stārķi, zivju gārni pēc to kārtām, 20 un badadzeguzi, un sikspārni. Visi spārnainie līdēji, kas iet uz četrām kājām, lai ir jums negantība. 21 Bet no tādiem, kas klīst pulkos, kas uz četrām kājām staigā, ēdiet tos, kam virs kāju pēdām ir lieli, ar kuriem tie lēkā pa zemi. 22 Šos no to vidus jūs varat ēst: visādus siseņus un vaboles pēc to kārtām. 23 Bet visi citi spārnainie līdēji, kuriem ir četras kājas, lai jums ir negantība. 24 Un jūs kļūsit nešķīsti gar tiem; ikviens, kas pieduras to maitai,- tas ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram. 25 Un ikvienam, kas ir ko nesis no to mjmaitām, - tam ir jāmazgā savas drēbes, un tas ir nešķīsts līdz vakaram. 26 Visus lopus, kam šķelti nagi, bet nav šķelti divos gabalos un kas neatgremo savu barību, turiet par nešķīstiem, un ikviens, kas tādam pieskaras, ir nešķīsts. 27 Un no četrkājainiem dzīvniekiem tādus turiet par nešķīstiem, kam kājas ar asiem nagiem; ikviens, kas pieskaras to maitai, ir nešķīsts līdz vakaram. 28 Un kurš nes to maitas, tam jāmazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram, tāpēc ka jums šie dzīvnieki ir nešķīsti. 29 Un no rāpuļiem šie, kas rāpo virs zemes, lai ir jums nešķīsti: sermulis, pele un bruņurupucis pēc to kārtām, 30 un sesks, hameleons, ķirzaka, gliemezis un kurmis. 31 Šos rāpuļus turiet par nešķīstiem; ikviens, kas tos aizskar, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts līdz vakaram. 32 Un katrs priekšmets, uz kura tie nokrīt, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts, vai tie ir koka trauki, vai drēbes, vai āda, vai maiss, vai kāds darbarīks, ar ko darbs tiek veikts, - tas jāliek ūdenī, un tas būs nešķīsts līdz vakaram, bet pēc tam tas ir atkal šķīsts. 33 Un, ja kāds no tiem ir iekritis māla traukā, tad saturs, kas tanī traukā, kur tas ir iekritis, ir nešķīsts, un jums tas trauks ir jāsadauza. 34 Un ikviens ēdiens, kas vien būtu ēdams, ja pār to pārlīst nešķīsts ūdens, kļūst nešķīsts; arī ikviens dzēriens, kas dzerams no visiem tādiem traukiem, kļūst nešķīsts. 35 Un ikviens priekšmets, kam uzkrīt to maitas, kļūst nešķīsts, vai tā būtu krāsns, vai tas būtu katls, tie jāsasit gabalos, jo tie ir kļuvuši nešķīsti, un jums tos būs turēt par nešķīstiem. 36 Tikai avoti un akas, un ūdens tvertnes paliek šķīsti; bet, kas aizskar to maitas, tas ir nešķīsts. 37 Bet, ja kāda to maita nokrīt uz sēklas, kas ir izsējama, tad tā ir šķīsta. 38 Bet, ja ūdens tiek liets uz sēklu un tad kāda no tādām maitām uzkrīt virsū, tad gan lai jums tā ir nešķīsta. 39 Bet, ja kāds liellops, ko jūs sev turat par gaļas lopu, nobeidzas, tad tas, kas pieskaras tāda liellopa gaļai, ir nešķīsts līdz vakaram. 40 Bet, ja kāds būtu ēdis no tā maitas, tad lai tas mazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram; un, kas tādu maitu nes, tas arī lai mazgā savas drēbes, tas ir nešķīsts līdz vakaram. 41 Un visus pārējos rāpuļus, kas lien pa zemes virsu, turiet par negantiem un tos neēdiet. 42 Ikvienu, kas lien uz sava vēdera un kas lien uz savām četrām kājām, līdz ar visu, kam vairāk kājas, kas lien kā rāpulis virs zemes, to neēdiet, jo tas ir negants. 43 Nepadariet sevi nicināmus visādu līdēju dēļ, kas lien, un nekļūstiet, viņus aizskarot, nešķīsti, ka jūs viņu dēļ netaptu apgānīti. 44 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts; nepadariet sevi nicināmus ar visādiem līdējiem, kādi lien virs zemes, 45 jo Es esmu Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu Dievam un lai jūs būtu svēti, jo Es esmu svēts." 46 Šis ir bauslības noteikums par liellopiem, putniem un visādām dzīvām būtnēm, kas kust ūdenī, un visādiem dzīvniekiem, kas lien virs zemes, 47 lai jūs zinātu atšķirt nešķīstu no šķīsta, un arī starp dzīvniekiem, kas ēdami, un tādiem, kuri nav ēdami.

12. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja sieva kļūst grūta un ir dzemdējusi dēlu, tad viņa ir nešķīsta septiņas dienas; tāpat kā viņas mēnešreižu laikā viņa lai ir nešķīsta. 3 Un lai astotajā dienā dēla priekšāda tiek apgraizīta. 4 Trīsdesmit trīs dienas lai viņa paliek asins tīrīšanās stāvoklī; pie svētuma, lai tas būtu kāds būdams, nav viņai atļauts pieskarties; lai viņa nenāk svētnīcā, kamēr piepildās viņas tīrīšanās laiks. 5 Bet, ja viņa dzemdējusi meiteni, tad viņa ir nešķīsta divas nedēļas, tāpat kā viņas mēnešreižu laikā, un sešdesmit sešas dienas viņa lai paliek mājās savas asins tīrīšanai. 6 Bet, kad izbeidzas viņas šķīstīšanās laiks vai par dēlu, vai par meitu, tad lai viņa atved priesterim gadu vecu jēru par dedzināmo upuri un jaunu balodi jeb ūbeli par grēku upuri pie Saiešanas telts durvīm. 7 Un lai tie tiek nesti Tā Kunga priekšā, un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņas labad; un viņa taps šķīsta no savas asins noplūšanas. Tā ir vīriešu vai sieviešu kārtas bērna dzemdēšanas bauslības kārtība. 8 Bet, ja viņai nav pie rokas tik daudz, cik par jēru nākas, tad lai viņa paņem divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, vienu dedzināmam upurim, bet otru - grēku upurim, un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņas labad, tad viņa taps šķīsta."

13. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 2 "Ja kāda cilvēka miesas ādā metas tūkums vai augonis, vai balti ādas plankumi, kas norāda uz spitālību, un viņa miesas āda liktos slima, tad lai tādu ved pie priestera Ārona vai viņa dēliem priesteriem. 3 Un priesteris lai apskata miesas ādas vainu: ja mati virs slimās vietas ir kļuvuši balti un slimā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, tad tā ir spitālības pazīme; priesteris lai to apskata un atzīst tādu par nešķīstu. 4 Bet, ja viņa ādā ir balti plankumi un ādā iedobumi nav saskatāmi, un arī mati vainā nav kļuvuši balti, tad priesteris lai to iesloga uz septiņām dienām. 5 Un septītajā dienā lai priesteris viņu apskata, un redzi, ja vaina ādā palikusi tāda pati un nav izpletusies, tad lai priesteris viņu iesloga vēl uz nākamām septiņām dienām. 6 Un pēc šīm septiņām dienām lai priesteris to apskata otru reizi, un redzi, ja vaina ir sadzijusi un slimība ādā nav izpletusies, tad lai priesteris viņu atzīst par šķīstu; tas ir bijis kāds parasts izsitums, bet viņš pats lai mazgā savas drēbes, un tad viņš ir šķīsts. 7 Bet, ja balto plankumu vieta ādā ir izpletusies pēc tam, kad tas ir ticis priestera apraudzīts, lai viņu šķīstītu, tad lai to parāda priesterim otru reizi. 8 Un, ja nu priesteris redz, lūk, tā vieta ādā ar baltiem plankumiem ir izpletusies, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķīstu: tā patiesi ir spitālība. 9 Ja kāds cilvēks saslimst ar spitālību, tad tas ir jāved rādīt priesterim. 10 Un priesteris to apraudzīs, un redzi, ja ādā iemeties balts tūkums, kas matus virs tā pārvērtis baltus, un tūkumā ir ieaugusi lieka gaļa, 11 tad tā ir nelaimes nesēja spitālība, kas iemetusies viņa miesas ādā, un priesteris lai viņu atzīst par nešķīstu; taču tas lai viņu neiesloga, jo tas ir nešķīsts. 12 Un, ja spitālība caur ādu lauzdamās laužas uz āru, tā ka spitālība sāk pārņemt visu ādu, sākot ar galvu līdz tā kājām, visu ķermeni, cik tālu to priesteris redz, 13 un priesteris redz, ka, lūk, spitālība ir pārklājusi it visu viņa miesu, tad tas, kam tā vaina, ir jāatzīst par šķīstu; viņš viss ir kļuvis balts, viņš ir šķīsts. 14 Bet, tiklīdz kādā dienā viņam uzmetas lieka gaļa, tad tas tūdaļ ir pasludināms par nešķīstu. 15 Un, kad priesteris ierauga lieko gaļu, tad tas tūdaļ atzīst slimnieku par nešķīstu, jo liekā gaļa pati par sevi ir nešķīsta, tā ir spitālības pazīme. 16 Bet, ja liekā gaļa izzūd un pārvēršas baltā miesā, tad lai viņš nāk pie priestera. 17 Un priesteris viņu aplūkos un redzēs - lūk, slimā vieta atkal ir kļuvusi balta, tad priesterim tas, kam šī vaina ir bijusi, ir jāatzīst par šķīstu; un viņš patiesi ir šķīsts. 18 Bet, ja miesas ādā ir bijis kāds augonis, kas ir sadzijis, 19 un ja parādās augoņa vietā vai nu balts uztūkums, vai baltas pūtes, kuras krāsojas iesarkanas, tad lai viņu parāda priesterim. 20 Un priesteris viņu apskatīs, un redzi, ja tā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, un mati virs tās kļuvuši balti, tad lai priesteris viņu atzīst par nešķīstu, jo tad tā ir spitālības vaina, kas sitas ārā caur augoni. 21 Bet, ja priesteris, to apskatīdams, tanī neierauga baltus matus, nedz arī kādi iedobumi ādā ir saskatāmi, un augoņa vieta sadzīst, tad priesteris lai viņu iesloga uz septiņām dienām. 22 Bet, ja tā ādā lauzdamās laužas uz āru, tad priesterim viņš ir jāatzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības pazīme. 23 Bet, ja zem ādas paliek pūtītes un tās neizlaužas ādai cauri, tad, ja tā dzīst, tad tā ir tūkuma iezīme, un priesterim būs viņu atzīt par šķīstu. 24 Vai arī ja miesas āda pēc uguns apdeguma ir sadzijusi un apdeguma vietā ir baltas pūtes, kas krāsojas iesarkanas vai arī paliek baltas, 25 tad tādu lai priesteris apskata, un redzi, ja mati tanī pūtītēm apklātā vietā ir kļuvuši balti un šī vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, tad tā ir spitālība, kas, lauzdamās uz āru, parādās apdeguma vietā; tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina. 26 Bet, ja priesteris viņu apskata un tur virs pūtītēm nav baltu matu, un arī iedobumu nav ādā, un tā sadzīst, tad lai tādu priesteris iesloga uz septiņām dienām. 27 Un septītajā dienā lai priesteris viņu apskata; ja tā lauzdamās laužas ādai cauri, tad lai tādu priesteris atzīst par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina. 28 Bet, ja zem ādas paliek pūtītes, kas nesitas ādai cauri uz āru, bet sadzīst, tad tas ir apdeguma tūkums; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir apdeguma sadzīšanas plēve. 29 Bet, ja kādam vīram vai sievai vaina ir metusies galvā vai bārdā, 30 tad lai priesteris šo vainu apskata, un redzi, ja tā vieta izskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, un mati ir plāni un iedzelteni, tad tādu lai priesteris atzīst par nešķīstu; tā ir spitālība galvā vai bārdā. 31 Bet, ja priesteris apskata ar izsitumiem saslimušo vietu un tur nekāda iedobuma ādā nav un tanī nav arī melnu matu, tad tādu lai priesteris iesloga uz septiņām dienām. 32 Un lai priesteris aplūko vainu septītajā dienā, un redzi, ja izsitums nav izplatījies tālāk un tanī vietā nav arī iedzeltenu matu, un tā neizskatās dziļāka, salīdzinot ar pārējo ādu, 33 tad lai viņam nodzen matus, bet izsituma vietu lai neaizskar, un tādu lai priesteris iesloga otru reizi uz septiņām dienām. 34 Un septītajā dienā lai priesteris apskata izsitumu, un redzi, ja izsitums ādā nav tālāk izplatījies un ādā nav nekādu iedobumu, tad priesterim viņu būs pasludināt par šķīstu, bet tam pašam ir jāmazgā savas drēbes, un lai viņš ir šķīsts. 35 Bet, ja izsitums lauzdamies laužas tālāk cauri ādai pēc viņa pasludināšanas par šķīstu 36 un viņu aprauga priesteris, un redzi, izsitums ādā ir izpleties tālāk, tad lai priesteris sīkāk nepētī, vai mati ir kļuvuši iedzelteni, - viņš ir nešķīsts. 37 Bet, ja tas izsitums, viņam to aplūkojot, ir tādā pat stāvoklī un tanī vietā aug melni mati, tad viņa izsitums ir izārstēts un viņš ir šķīsts, un arī priesterim viņš ir jāatzīst par šķīstu. 38 Bet, ja kādam vīram vai kādai sievai uz viņu miesas ādas mestos gaiši plankumi, plankumi ar baltām pūtēm, 39 un priesteris viņus apskatītu, un redzi, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir nevainīgs izsitums, kas aug viņa ādā, un viņš ir šķīsts. 40 Un, ja kādam vīram izkrīt galvas mati un tas kļūst plikpauris, viņš ir šķīsts; 41 un, ja no viņa galvas deniņiem un virs pieres izzūd mati un viņš kļūst plikpauris, arī tad viņš ir šķīsts. 42 Bet, ja viņa plikā paurī vai pie deniņiem iemetas balts izsitums, kas kļūst iesarkans, tad tā ir spitālība, kas attīstās viņa plikā paurī vai pie deniņiem. 43 Lai tādu apskata priesteris, un redzi, ja izsituma pacēlumi ir balti un krāsojas iesarkani vai nu viņa plikā paurī, vai pie deniņiem un tie izskatās kā miesas ādas spitālīgie izsitumi, 44 tad tāds vīrs ir spitālīgs; viņš ir nešķīsts, un arī priesterim būs viņu atzīt par nešķīstu, jo tam galvā ir spitālības vaina. 45 Un, kas ir spitālīgs, tam savas drēbes ir jāsaplēš, un viņa galva lai ir neapsegta, ar nekoptiem matiem, un viņa lūpas lai ir apsegtas, un viņš lai sauc: nešķīsts! nešķīsts! 46 Un visu to laiku, kamēr šis izsitums ir uz viņa, tas ir nešķīsts; tam ir jādzīvo atsevišķi, un viņa mājas vietai jāatrodas ārpus nometnes. 47 Un, ja spitālības vaina būs pie drēbēm, vai nu pie vilnas, vai linu drēbēm, 48 vai tās būtu austas vai adītas, vai no liniem, vai no vilnas, vai pie ādām un pie ādas izstrādājumiem, vienalga, 49 ja tikai parādās slimības dzelteni iesarkanā iedīgļa krāsa vai pie drēbēm, vai pie ādas, vai nu pie austām, vai pie adītām drēbēm, vai pie kāda ādas priekšmeta, tad tā ir spitālība un tai ir jātiek rādītai priesterim. 50 Un priesteris lai šādu vainu aplūko, un to, kam tāda vaina ir, lai iesloga uz septiņām dienām. 51 Bet septītajā dienā lai viņš to apskata, un, ja slimība ir tālāk izplatījusies vai nu uz drēbēm, vai uz austām vai adītām, vai uz ādas, vai uz jebkādiem ādas izstrādājumiem, tad tā ir ļaundabīga spitālība, tāds ir nešķīsts. 52 Un lai viņš sadedzina savas drēbes, vai austas, vai adītas, vai no vilnas, vai no liniem, kā arī visus ādas izstrādājumus, kādi vien tam būtu, jo tā slimība ir ļaundabīga spitālība, tāpēc tos būs sadedzināt ugunī. 53 Un, ja priesteris aplūko, un redzi, slimība nav izplatījusies nedz uz drēbēm, vai austām, vai adītām, nedz uz jebkādiem ādas izstrādājumiem, 54 tad priesterim būs pavēlēt, lai mazgā visu, kas tam slimības laikā bijis mugurā, un lai viņu iesloga otru reizi uz septiņām dienām. 55 Pēc tam kad viņš ir ticis mazgāts, lai priesteris vainu aplūko, un redzi, ja viņa acīs slimības pazīmes nav mainījušās, bet arī slimība nav tālāk izplatījusies, tad tomēr tas ir nešķīsts, un drēbes ir sadedzināmas ugunī, jo tā ir spitālības ieēdusies vaina, vai nu uz drēbes iekšpuses, vai uz tās ārpuses. 56 Un, ja priesteris to aplūko, un redzi, pēc mazgāšanas aizdomīgā vieta ir mainījusies, tad lai tas tādu vietu izplēš no drēbēm vai no ādas, vai no austām, vai no adītām drēbēm. 57 Bet, ja vēl aizvien redz pie drēbēm, vai nu pie austām, vai adītām, vai pie kādiem ādas izstrādājumiem kaut ko aizdomīgu, tad lai itin viss tiek sadedzināts ugunī, kas slimniekam ir bijis mugurā. 58 Un drēbes, vai nu austas, vai adītas, vai ādas dažādie izstrādājumi, kurus jūs esat mazgājuši, ja slimības pazīmes no tām atstājas, ir mazgājamas otru reizi, un tikai tad atzīstamas par šķīstām." 59 Šie ir bauslības noteikumi par spitālību un drēbēm, gan par vilnas drēbēm, gan par linu, vai nu austām, vai adītām, un visādiem ādas izstrādājumiem, kā tos turēt: vai par šķīstiem vai par nešķīstiem.

14. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Šie ir bauslības noteikumi tiem, kuri ir kļuvuši šķīsti no spitālības: sākot ar viņu šķīstīšanās dienu, lai ikviens no viņiem tiek novests pie priestera. 3 Un priesteris lai iziet ārā aiz nometnes, un, ja priesteris redz, lūk, spitālības vaina ir uz spitālīgā miesas sadzijusi, 4 tad lai priesteris dod pavēli, ka viņa šķīstīšanās vajadzībām tiek ņemti divi dzīvi par šķīstiem atzīti putni, ciedru koka gabals un karmezīna šķetināti diegi un īzaps. 5 Un priesterim jādod pavēle, lai viens putns tiek nokauts māla traukā virs tekoša ūdens 6 Tad dzīvais putns ir jāņem un arī ciedru koka gabals, un šķetinātie karmezīna diegi, un īzaps, un viņam tie kopā ar dzīvo putnu ir jāiemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs. 7 Un tas, kas no spitālības grib atbrīvoties, ir septiņas reizes jāapslaka, tad viņš ir kļuvis mjšķīsts; bet dzīvais putns ir lauka malā mjjāpalaiž brīvībā. 8 Tad tam, kas no spitālības šķīstās, ir jāmazgā savas drēbes, un tas lai nodzen visus savus matus un mazgājas ūdenī, un tā lai viņš kļūst šķīsts; tad lai viņš iet uz nometni, bet lai viņš dzīvo ārpus savas telts vēl septiņas dienas. 9 Bet septītajā dienā lai viņš vēlreiz nodzen visus savus matus, galvas matus, arī bārdu un uzacis; un itin visus savus matus lai viņš nodzen, lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī un kļūst šķīsts. 10 Bet astotajā dienā lai tas ņem divus jērus, kas bez vainas, un gadu vecu avi, kas bez vainas, līdz ar trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu par ēdamo upuri, sajauktiem ar eļļu, un vienu logu eļļas. 11 Tad priesteris, kas šķīsta, lai liek tam vīram, kas šķīstās, nostāties līdz ar visām upura lietām Tā Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm. 12 Un priesteris lai ņem vienu jēru, un lai viņš to pieved par vainas izpirkšanas upuri līdz ar logu eļļas, un lai viņš tos šurpu turpu šūpo par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 13 Un tad lai viņš nokauj šo jēru tanī vietā, kurā parasti nokauj grēku upurus un dedzināmos upurus, - svētā vietā, jo kā grēku upuris, tā vainas izpirkšanas upuris pieder priesterim; tas ir augsti svēts. 14 Tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upura, lai liek tās uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta. 15 Un lai priesteris arī ņem nedaudz eļļas no loga un lej to savā kreisajā saujā. 16 Un priesteris lai mērc savas labās rokas pirkstu kreisās saujas eļļā un šo eļļu slaka septiņas reizes Tā Kunga priekšā. 17 Bet no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, lai priesteris ziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta virs vainas izpirkšanas upura asinīm. 18 Bet pārpalikušo eļļu, kas ir priestera saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu; tā lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā. 19 Un priesteris lai arī sagatavo grēku upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu tā labad, kas šķīstās no savas nešķīstības; vēlāk viņš lai nokauj dedzināmā upura dzīvnieku. 20 Un priesteris lai upurē uz altāra dedzināmo un ēdamo upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu viņa labad, tad tas ir šķīsts. 21 Bet, ja viņš ir nabags un viņa rocība ir maza, tad lai viņš ņem jēru par vainas izpirkšanas upuri, par līgojamo upuri, lai viņa labad izdarītu salīdzināšanu, un vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas iejaukti eļļā, par ēdamo upuri un vienu logu eļļas 22 un divas ūbeles vai arī divus jaunus baložus, kurus tas ar savu rocību var iegūt; viens no tiem lai ir par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri. 23 Un astotajā dienā, kurā tam jātop šķīstītam, lai viņš tos pienes priesterim pie Saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā. 24 Un priesteris lai ņem vainas izpirkšanas upura jēru un logu eļļas, un viņš lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 25 Un tad lai viņš nokauj vainas izpirkšanas upura jēru; tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upura jēra un tās uzliek uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa, un uz viņa labās kājas lielā pirksta. 26 Bet no eļļas priesteris kādu daļu lai lej savā kreisajā saujā. 27 Un priesteris lai slaka eļļu, kas viņa kreisajā saujā, ar savas labās rokas pirkstu septiņas reizes Tā Kunga priekšā. 28 Un kādu daļu eļļas, kas viņa kreisajā saujā, lai priesteris ziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un viņa labās kājas lielā pirksta - uz vainas izpirkšanas upura asiņu vietas. 29 Bet atlikušo eļļu, kas ir priestera kreisajā saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu, lai izdarītu salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā. 30 Pēc tam priesteris lai sagatavo upurēšanai vienu ūbeli vai vienu no jauniem baložiem, kas bija pieejami viņa rocībai. 31 Ja viņa rocībai bija sasniedzami abi, tad vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri. Tā lai priesteris izdara salīdzināšanu šķīstāmā labad Tā Kunga priekšā." 32 Šie ir bauslības noteikumi par spitālīgo, kam nav iespējams ar savu rocību izpildīt, kas viņa šķīstīšanas labā tiek prasīts. 33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 34 "Kad jūs būsit iegājuši Kānaāna zemē, ko Es gribu jums dot par īpašumu, un kādā no jūsu zemes mājām Es sūtīšu spitālības sērgu, 35 tad tas, kas tanī mājā dzīvo, lai iet un paziņo priesterim, ka tāda slimība ir parādījusies viņa namā. 36 Un priesteris lai dod rīkojumu, ka, pirms priesteris atnāk, lai vainu apskatītu, tiem nams ir jāuzpoš, lai neviens netop nešķīsts, kas tanī namā, tikai pēc tam lai nāk priesteris un aprauga namu. 37 Un, kad viņš apskatot redz, ka, lūk, slimības pazīmes ir atrodamas iedobumos nama sienās kā iedzelteni, zaļgani vai arī iesarkani plankumi un tie guļ dziļāk, salīdzinot ar pārējo sienu, 38 tad lai priesteris nāk no nama ārā un lai aizslēdz nama durvis uz septiņām dienām. 39 Un septītajā dienā lai priesteris atkal atnāk tanī namā apraudzīt, un redzi, ja slimība nama sienās ir tālāk izpletusies, 40 tad lai priesteris dod rīkojumu, ka viņiem ir jāizlauž akmeņi, kuros ir slimības pazīmes, un lai viņi tos izmet ārā ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 41 Bet pašu namu lai iekšpusē visapkārt nokasa, bet atkritumus, ko tie ir nokasījuši, lai viņi izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 42 Un lai viņi ņem citus akmeņus un liek tos izņemto akmeņu vietā un citus mālus lai liek nokasītā apmetuma vietā. 43 Bet, ja pēc tam slimība atgriežas un tālāk izplešas namā, kad akmeņi tikuši izlauzti un nams bija nokasīts un no jauna apmests, 44 tad lai nāk priesteris un skatās, un, ja slimība namā ir tālāk izpletusies, tad tajā namā ir posta nesēja spitālība; nams ir nešķīsts. 45 Un namu lai noplēš ar visiem tā akmeņiem, kokiem un apmetumu, un viņi lai izved visu to ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 46 Un ikviens, kas tādā namā ir iegājis, kas bijis aizslēgts, tas ir nešķīsts līdz vakaram. 47 Bet, kas tādā namā dus, tas lai mazgā savas drēbes, un, kas tādā namā ēd, tas lai mazgā savas drēbes. 48 Tad priesteris atkal nāk tādā namā un lūko, un, ja slimība tanī namā nav izpletusies pēc apmešanas, tad lai priesteris pasludina namu par šķīstu, jo vaina ir sadzijusi. 49 Un tad viņš kā grēku upuri lai ņem divus putnus, ciedru koku un karmezīna šķetinātos diegus un īzapu. 50 Un vienu putnu lai viņš nokauj kādā māla traukā virs tekoša ūdens. 51 Un tad viņš lai ņem ciedru koku, īzapu un karmezīna šķetinātos diegus un vēl dzīvo putnu, un tos viņš lai iemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs un ar tiem slacina namu septiņas reizes. 52 Un tā viņš to namu lai šķīsta ar putna asinīm, ar tekošu ūdeni, ar dzīvo putnu, ar ciedru koku, ar īzapu, ar karmezīna šķetinātiem diegiem. 53 Un dzīvo putnu lai viņš palaiž brīvībā lauka malā ārpus pilsētas; tā viņš lai izdara salīdzināšanu nama labad; un tas taps šķīsts." 54 Tie ir bauslības noteikumi par spitālību un tās izsitumiem, 55 gan par drēbju, gan par namu spitālību, 56 gan par uztūkumiem, gan par izsitumiem, gan par pūtēm; 57 par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas ir šķīsts; šie ir bauslības noteikumi par spitālību.

15. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: ikviens vīrs, kam ir gļotu pilēšana, šīs pilēšanas dēļ ir nešķīsts. 3 Tāds ir viņa nešķīstuma iemesls: viņa gļotu pilēšana, vai nu gļotas pil no viņa miesām, vai arī viņa miesas attur to pilēšanu, tas visnotaļ ir nešķīsts. 4 Ikviena guļasvieta, kurā tas ir gulējis, ir nešķīsta, un ikviens rīks, ko tas ir lietojis, ir nešķīsts. 5 Un, kas viņa guļasvietu ir aizskāris, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram. 6 Un tas, kas lietojis rīkus, kas bijuši tāda saslimuša cilvēka rīcībā, lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. 7 Un, kas aizskar tāda slimnieka miesu, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram. 8 Un, ja tāds slimnieks, kam ir pilēšana, uzspļauj veselam, tad tas lai mazgā savas drēbes un pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram. 9 Un it visi segli, uz kuriem ir jājis, kam ir pilēšana, lai ir nešķīsti. 10 Un ikviens, kas aizskāris kaut ko, kas atradās zem viņa, tas lai ir nešķīsts līdz vakaram, un, kas to ir nesis, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. 11 Un ikviens, kas aizskāris ar pilēšanu saslimušo un nav noskalojis savas rokas ar ūdeni, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. 12 Un māla trauki, ko tas aizskar, kam ir pilēšana, ir jāsadauza, bet koka trauki ir jāizskalo ar ūdeni. 13 Bet, ja nu tas, kam ir pilēšanas kaite, no tās atsvabinājies, tad viņš lai skaita septiņas dienas no savas šķīstīšanās un lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas tekošā ūdenī, tad viņš būs šķīsts. 14 Un astotajā dienā viņš priekš sevis lai izmeklē divas ūbeles vai divus jaunus baložus, un viņš lai nāk Tā Kunga priekšā Saiešanas telts durvīs un tos nodod priesterim. 15 Un priesteris lai tos sagatavo upurim - vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim; tā priesteris lai izdara salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā viņa pilēšanas kaites un vainas dēļ. 16 Bet, ja guļot vīram sēkla noiet, tad lai viņš mazgā visu savu miesu un ir nešķīsts līdz vakaram. 17 Un ikvienas drēbes, ikviens ādas apģērba gabals, uz ko būtu tāda sēkla kritusi, lai tiek mazgāts ūdenī, un tas lai ir nešķīsts līdz vakaram. 18 Un arī sieva, kas ar tādu vīru ir kopā gulējusi, kuram guļot sēkla notek, lai mazgājas ūdenī, un tā lai ir nešķīsta līdz vakaram. 19 Bet, ja kādai sievai asins sārņi pil no viņas miesas, tad lai viņa top atšķirta septiņas dienas, un, kas viņu aizskar, kļūst nešķīsts līdz vakaram. 20 Un ikviens priekšmets, uz kura tāda sieva ir gulējusi, kamēr viņa ir atšķirta, ir kļuvis nešķīsts, tāpat arī viss, uz ko tā ir sēdējusi, ir kļuvis nešķīsts. 21 Un ikviens, kas pieskaras viņas guļasvietai, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. 22 Un ikviens, kas aizskāris kādu priekšmetu, uz kura tā ir sēdējusi, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. 23 Un, ja kāds trauks būtu bijis vai uz viņas guļasvietas, vai arī uz priekšmeta, uz kura tā sēdējusi, tad, tādam pieskaroties, cilvēks kļūst nešķīsts līdz vakaram. 24 Un, ja kāds vīrs ar tādu sievu būtu gulējis kopā un viņas asins noplūšana viņu būtu aptraipījusi, tad tāds kļūst nešķīsts uz septiņām dienām, un arī guļasvieta, kurā viņš gulējis, ir nešķīsta. 25 Un, ja kādai sievai daudz dienu pirms viņas mēnešziedu laika ir noplūdušas asins gļotas vai ja tai atdalās asinis ilgāk, nekā viņas mēnešziedu laiks ilgst, tad tā ir nešķīsta visu asins atdalīšanās laiku, gluži kā tā ir nešķīsta savā mēnešziedu laikā. 26 Ikviena guļasvieta, kur tā ir gulējusi pa visu asiņu atdalīšanās laiku, lai ir kā guļasvieta viņas kārtējo mēnešziedu laikā, un viss, uz ko viņa ir sēdējusi, lai ir nešķīsts it kā viņas mēnešziedu laikā. 27 Un ikviens, kas kādai no tādām lietām pieskaras, tas kļūst nešķīsts, un viņš lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram. 28 Bet, ja viņa ir kļuvusi šķīsta no savas asins tecēšanas, tad lai viņai tiek skaitītas septiņas dienas, un pēc tam viņa lai ir šķīsta. 29 Un astotajā dienā lai viņa sev izrauga divas ūbeles vai divus jaunus baložus un tos atnes priesterim Saiešanas telts durvīs. 30 Un priesteris lai tos sagatavo upurēšanai, vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri; tā priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā viņas asins tecēšanas dēļ. 31 Un jums jāatšķir Israēla bērni viņu nešķīstības laikā, lai jūs nemirtu savā nešķīstībā, padarīdami nešķīstu Manu mājokli, kas ir jūsu vidū." 32 Šie ir bauslības noteikumi tam, kam ir gļotu pilēšana un kuram guļot sēkla noiet, kā dēļ viņš ir kļuvis nešķīsts, 33 un par vāju sievu viņas mēnešziedu laikā, un par to, kam ir gļotu pilēšana, lai tas būtu vīrs vai sieva, un par vīru, kas ir kopā gulējis ar nešķīstu sievu.

16. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu pēc tam, kad divi Ārona dēli bija miruši, kad tie bija nākuši Tā Kunga priekšā un mira. 2 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Saki savam brālim Āronam, ka tas nedrīkst iet kurā katrā laikā svētā vietā aiz priekškara salīdzināšanas vāka priekšā, kas atrodas virs šķirsta, ka viņš nemirst, jo Es atklāšos mākonī virs salīdzināšanas vāka. 3 Ņemot jaunu vērsi par grēku upuri un aunu par dedzināmo upuri, Ārons drīkst ieiet svētnīcā. 4 Viņam būs uzģērbt svētos linu svārkus un linu bikses pār viņa augumu, ar linu jostu lai viņš apjožas un ar linu cepuri lai viņš apsedzas, jo tās ir svētas drēbes; tās lai viņš uzģērbj, kad viņš ir savu miesu mazgājis ūdenī. 5 Un no Israēla bērnu draudzes viņam ir jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri. 6 Un Ārons lai atved grēku upurim izraudzīto vērsi, kas viņa rokās, un lai viņš izdara salīdzināšanu sevis un sava nama labad. 7 Un tad lai viņš ņem abus āžus un nostata tos Saiešanas telts durvīs Tā Kunga priekšā. 8 Un tad Āronam jāmet mesli par abiem āžiem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam 9 Un tad lai Ārons pieved to āzi, uz kuru kritis mesls Tam Kungam, šo āzi lai viņš sagatavo grēku upurim. 10 Bet āzi, uz kuru kritis mesls Azazēlam, to lai viņš atved dzīvu Tā Kunga priekšā, lai izdarītu salīdzināšanu un to sūtītu tuksnesī pie Azazēla. 11 Un Ārons atvedīs vērsi viņa paša grēku upurim, un viņš izdarīs salīdzināšanu pats sevis un sava nama labad. Un viņš nokaus grēku upura vērsi sevis paša dēļ. 12 Viņam arī jāpaņem ogļu trauks pilns ar kvēlojošām oglēm no altāra, kas Tā Kunga priekšā, un abas savas rokas pilnas ar smalki sagrūstām, jauki smaržojošām kvēpināmām zālēm, un to visu lai viņš nes aiz priekškara. 13 Un tad lai viņš ceļ kvēpināmo virs uguns Tā Kunga priekšā, tā ka kvēpināmie dūmi apklāj salīdzināšanas vāku, kas ir virs liecības šķirsta, tad viņam nebūs jāmirst. 14 Un tad lai viņš ņem no vērša asinīm un lai mjtās slaka ar savu pirkstu salīdzināšanas mjvietas priekšā austrumu virzienā no tās; mjun tieši salīdzināšanas vietas priekšā viņš lai tās slaka ar savu pirkstu septiņas reizes. 15 Un lai viņš nokauj grēku upura āzi tautas dēļ un lai nes tā asinis aiz priekškara, un tam jādara ar šī āža asinīm gluži tāpat, kā viņš bija darījis ar vērša asinīm: lai viņš tās slaka virs salīdzināšanas vāka un salīdzināšanas vāka priekšā. 16 Un viņš lai salīdzina pie svētuma visas Israēla bērnu nešķīstības un viņu pārkāpumus, ar kuriem viņi ir apgrēkojušies, un tā lai viņš dara Saiešanas teltī, kas kā Dieva mājoklis ir viņu nešķīstību vidū. 17 Un neviens cilvēks lai neatrodas Saiešanas teltī, kad viņš ieiet svētnīcā, lai izdarītu salīdzināšanu, kamēr viņš no tās iznāk ārā; un tā lai viņš salīdzina sevi, savu namu un visu Israēla draudzi. 18 Tad viņam jāiet pie altāra, kas ir Tā Kunga priekšā, un pie tā viņam ir jāizdara salīdzināšana, ņemot mazliet ar savu pirkstu gan vērša, gan āža asinis un liekot tās no visām pusēm uz altāra ragiem. 19 Un viņam jāslaka ar savu pirkstu asinis septiņas reizes uz tā, un tā tiek šķīstīti un svētīti visi Israēla bērni no savām nešķīstībām. 20 Un tikai pēc tam, kad viņš ir beidzis izdarīt salīdzināšanu gan svētnīcā, gan Saiešanas teltī, gan pie altāra, tad lai viņš pieved dzīvo āzi. 21 Un Ārons lai liek abas savas rokas uz dzīvā āža galvas, un viņam jādara zināmas visas Israēla bērnu vainas, viņu pārkāpumi un viņu grēki, un tie viņam jāliek uz āža galvas un tas jāaizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku. 22 Un tā āzis uz sevis nes visas viņu vainas uz kādu neauglīgu vietu; un viņš to atlaiž vaļā tuksnesī. 23 Tad Ārons lai ienāk Saiešanas teltī, un viņam jānovelk drēbes, ko viņš bija uzvilcis, linu drēbes, ieejot svētnīcā, un tās tam tur jānoliek. 24 Un viņam būs savu miesu mazgāt ūdenī svētā vietā un apvilkt savas drēbes, un iziet un sakārtot dedzināmo upuri, kas ir tautas dedzināmais upuris, un viņš lai salīdzina sevi un tautu. 25 Bet grēku upura taukus viņam būs atnest un aizdedzināt uz altāra. 26 Bet tas vīrs, kas aizdzinis āzi pie Azazēla, lai mazgā savas drēbes un lai mazgā savu miesu ūdenī, un pēc tam lai viņš iet uz nometni. 27 Bet grēku upura vērsi un grēku upura āzi, kuru asinis tika ienestas svētnīcā, lai izdarītu salīdzināšanu, - tos lai viņš izved ārpus nometnes un tur lai tos sadedzina ar uguni - gan viņu ādas, gan viņu gaļu, gan viņu zarnu saturu. 28 Un tas, kas tos ir sadedzinājis, lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un pēc tam lai iet uz nometni. 29 Un tas lai jums ir par mūžīgu likumu: septītā mēneša desmitajā dienā jums būs savas dvēseles pakļaut gavēnim un jums nebūs strādāt nekādu darbu - nedz iedzimtajam, nedz svešiniekam, kas mīt jūsu vidū, 30 jo šinī dienā tiek izdarīta salīdzināšana jūsu labad, lai šķīstītu jūs; un jūs būsiet šķīsti no visiem saviem grēkiem Tā Kunga priekšā. 31 Šī lai jums ir augsta dusēšanas diena, un pakļaujiet savas dvēseles gavēnim; tāds lai ir likums mūžam. 32 Un pašu salīdzināšanu lai izpilda tas priesteris, kas ir iesvētīts un kura roka ir tapusi pildīta, ka tas sekotu priestera amatā savam tēvam; viņš lai uzvelk linu drēbes, svētās drēbes. 33 Un viņš lai izdara salīdzināšanu gan svētnīcā, gan Saiešanas teltī, gan pie altāra; viņš lai izdara salīdzināšanu gan priestera, gan visas draudzes ļaužu labad. 34 Un tas lai jums ir mūžīgs likums, ka jūs reizi gadā izdarāt salīdzināšanu visiem Israēla bērniem par viņu grēkiem." Un viņš darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

17. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem un runā uz tiem: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis, teikdams: 3 ikvienu vīru no Israēla nama, kas nometnē ir nokāvis vērsi vai jēru, vai kazu vai arī ko nokāvis ārpus nometnes 4 un nav to ienesis Saiešanas telts durvīs, lai to kā dāvinājuma upuri pienestu Tam Kungam Tā Kunga mājokļa priekšā, tādam vīram asinis taps pieskaitītas, it kā viņš būtu asinis izlējis; tāpēc tam vīram būs tapt iznīcinātam no savas tautas vidus. 5 Lai Israēla bērni pienes savus kaujamos upurus, ko tie uz lauka grib upurēt, tos lai viņi pienes Tam Kungam Saiešanas telts durvīs, atnesot tos priesterim, lai viņš tos kā savus pateicības upurus upurē Tam Kungam. 6 Un priesterim jāslaka asinis uz Tā Kunga altāra pie Saiešanas telts durvīm, tad viņam jāsadedzina tauki kā kvēpināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 7 Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm. 8 Saki viņiem: ikvienam vīram no Israēla nama un ikvienam svešiniekam, kas mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri 9 un to nenonesīs pie Saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri Tam Kungam, būs tapt izdeldētam no savas tautas. 10 Un ikviens vīrs no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu Savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus. 11 Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli. 12 Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū, nedrīkst ēst asinis! 13 Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi. 14 Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli - viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts. 15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes un arī lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts. 16 Bet, ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu."

18. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 3 Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kānaāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet. 4 Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 5 Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs! 6 Nevienam nebūs pieiet pie sava asinsrada un atsegt kaunumu,- Es esmu Tas Kungs! 7 Sava tēva un savas mātes kaunumu tev nebūs atsegt; tā ir tava māte, viņas kaunums lai netiek atsegts. 8 Sava tēva sievas kaunumu tev nebūs atsegt; tas ir tava tēva kaunums. 9 Savas māsas kaunumu, kas ir tava tēva vai tavas mātes meita, tev nebūs atsegt, vienalga, vai tā būtu mājā vai ārā dzimusi. 10 Sava dēla meitas vai savas meitas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tavs kaunums. 11 Sava tēva sievas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva bērns, tava māsa. 12 Sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva asinsradiniece. 13 Savas mātes māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tavas mātes asinsradiniece. 14 Sava tēva brāļa kaunumu tev nebūs atsegt, viņa sievai netuvojies, jo viņš ir tavs tēvocis. 15 Savas vedeklas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tava dēla sieva, viņas kaunums lai netiek atsegts. 16 Sava brāļa sievas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tava brāļa kaunums. 17 Kādas sievas un viņas meitas kaunumu tev nebūs atsegt; ja tā būtu viņas dēla meita vai viņas meitas meita, tev nebūs ņemt to ar nolūku atsegt tās kaunumu, jo viņas ir tuvākās asinsradinieces; un tā ir negantība. 18 Tev arī nebūs ņemt pie savas sievas klāt viņas māsu, lai atsegtu viņas kaunumu, lai darītu sievu greizsirdīgu, viņai pašai vēl dzīvai esot. 19 Tev arī nebūs aizskart sievu viņas mēnešziedu laikā, kamēr viņa ir nešķīsta, tev nebūs viņai tuvoties, lai atsegtu tās kaunumu. 20 Tev arī nebūs pie sava tuvāka sievas gulēt ar nolūku, lai tā apaugļotos, tā ar to apgānīdamies. 21 Un no saviem pēcnācējiem tev ir aizliegts dot kādu, lai to vestu cauri ugunij Moloham, ka tu sava Dieva Vārdu nepulgo,- Es esmu Tas Kungs! 22 Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība. 23 Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās. 24 Neapgānieties ar to visu, jo ar to ir apgānījušās tās tautas, ko Es izdzīšu jums pa priekšu. 25 Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. 26 Bet jums būs pasargāt Manus likumus un Manas taisnās tiesas, un nekā nedariet no visām šīm negantībām, ne iedzimtais, nedz svešinieks, kas mīt jūsu vidū. 27 Jo visas šīs negantības ir darījuši šīs zemes ļaudis, kas pirms jums bijuši, tāpēc zeme ir apgānīta. 28 Ka šī zeme jūs neizspļauj, kad jūs to padarāt nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi tautas, kas pirms jums bija. 29 Jo ikviens, kas kādu no šīm negantībām darīs, arī tās dvēseles, kas to darījušas,- tās lai tiek izdeldētas no savas tautas vidus. 30 Tāpēc sargājiet Manus norādījumus, ka jūs nedarāt pēc negantības ieražām, ko tie pirms jums ir darījuši, neapgānieties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

19. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Runā uz visu Israēla bērnu draudzi un saki viņiem: topiet svēti, tāpēc ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts! 3 Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur Manas sabata dienas,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 4 Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 5 Un, kad jūs gribat upurēt Tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta. 6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākamajā dienā jums to būs ēst, bet, kas atliek līdz trešajai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī. 7 Bet, ja kas no tā vēl ēstu trešajā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav patīkams. 8 Bet, kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas Tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus. 9 Un, kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūrus, un pļaujas pārpalikumi - atlikušās vārpas - tev nav pilnīgi jāsalasa. 10 Arī sava vīna dārza augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt, nedz uzlasīt sava vīna dārza nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku. 12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie Mana Vārda, ka tu neapgāni sava Dieva Vārdu,- Es esmu Tas Kungs! 13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam. 14 Tev nebūs kurlu lādēt, nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu,- Es esmu Tas Kungs! 15 Jums nebūs pieļaut tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku. 16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības,- Es esmu Tas Kungs! 17 Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēļ jānes grēks. 18 Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs! 19 Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu. 20 Kad vīrs guļ pie kādas sievas, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad abi jāsoda, tomēr ne ar nāvi, jo viņa nav bijusi brīva. 21 Un viņš lai pienes Tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie Saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai. 22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā par viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies. 23 Un, kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus ēdamu augļu kokus, tad jums to augļi ir jātur it kā neapgraizīti; trīs gadus turiet tos par neapgraizītiem, un jums nebūs tos ēst. 24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri Tam Kungam. 25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. Jums nebūs zīlēt, nedz burt. 27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, nedz apgriezt savu bārdu. 28 Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus,- Es esmu Tas Kungs! 29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla un lai zeme nepildās ar negantību. 30 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! 31 Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 32 Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties sava Dieva,- Es esmu Tas Kungs! 33 Bet, ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest. 34 Lai svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, jums būtu kā viens no jūsu pašu iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru. 36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes. 37 Un turiet visus Manus likumus un Manas tiesas un pildiet tos,- Es esmu Tas Kungs!"

20. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Israēla bērniem: ikvienu no Israēla cilts un no svešiniekiem, kas mīt Israēla vidū, kas no sava dzimuma dod kādu Moloham, to būs nonāvēt; zemes ļaudīm būs viņu nomētāt ar akmeņiem. 3 Un Es pacelšu dusmās Savu vaigu uz šo vīru un to izdeldēšu no viņa tautas, tāpēc ka tas no saviem pēcnācējiem ir upurējis Moloham, tā nešķīstu darīdams Manu svētumu un apgānīdams Manu svēto Vārdu. 4 Un, ja zemes ļaudis vienaldzīgi, savas acis nolaižot, šādu vīru negribētu tiesāt par to, ka viņš kādu no saviem pēcnācējiem atdevis Moloham, un negribētu, ka viņu nonāvētu, 5 tad Es dusmās pacelšu Savu vaigu pret šo vīru un viņa cilti un Es to izdeldēšu no viņa tautas vidus, viņu un visus tos, kas tam netikli dzenas pakaļ, lai piekoptu netiklību ar Molohu. 6 Un, kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu izdeldēšu no viņa tautas vidus. 7 Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 8 Un turiet Manus likumus un pildiet tos,- Es esmu Tas Kungs, kas liek jums būt svētiem! 9 Ikvienam cilvēkam, kas savu tēvu vai savu māti nolād, tam ir mirtin jāmirst, jo viņš savu tēvu vai savu māti ir nolādējis; viņa asinis lai paliek uz viņa. 10 Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst - gan pavedējam, gan pavestajai. 11 Un ikvienam vīram, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek. 12 Un, ja kāds vīrs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir mirtin jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši nešķīstību; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 13 Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 14 Un, ja kāds vīrs ņem sievu un arī tās māti, tā ir negantība; viņu līdz ar abām sievām būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība. 15 Un, ja kāds vīrs kopojas ar lopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam. 16 Un tāpat arīdzan, ja sieva tuvojas dzīvniekam, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautin nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam; tiem jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz tiem. 17 Un, ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asinskauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu. 18 Ja kāds vīrs guļ pie sievas, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus. 19 Un tāpat arī savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo, kas to dara, tas ir padarījis kaunu, atsegdams savu asinsradinieci; tiem būs nest savu noziegumu. 20 Vīrs, kas guļ ar sava tēvoča sievu, tas ir atsedzis sava tēvoča kaunumu, tiem viņu grēks ir jānes; tiem būs jānomirst bez bērniem. 21 Un, ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ar to ir atsedzis sava brāļa kaunumu; tiem būs palikt bez bērniem. 22 Turiet visus Manus likumus un Manas taisnās tiesas un dariet pēc tiem, ka jūs neizspļauj zeme, uz kuru Es jūs vedu, lai jūs tur dzīvotu. 23 Un nestaigājiet to tautu likumos, kuras Es aizsūtu prom no jums, jo tie to visu ir darījuši, bet Es apniku ar tiem. 24 Un Es jums esmu apsolījis: jūs iegūsit īpašumā zemi, un Es jums to došu par dzimtu zemi - zemi, kurā piens un medus tek, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izraudzījis no visām citām tautām. 25 Un tāpēc Es esmu darījis atšķirību šķīstu un nešķīstu lopu starpā, arī nešķīstu un šķīstu putnu starpā, ka jums nebūs apgānīt savas dvēseles nedz ar dzīvniekiem, nedz ar putniem, nedz ar kādu radību, kas rāpo zemes virsū, no kā Es jūs esmu nošķīris un ko jums būs turēt par nešķīstu. 26 Un esiet Man svēti, jo Es, Tas Kungs, esmu svēts un Es esmu jūs izraudzījis no tautām, lai jūs Man piederat. 27 Bet, ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrs vai tā būtu sieva, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; un lai viņu asinis paliek uz viņiem."

21. nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Runā ar priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: lai ne pie viena mirušā neviens priesteris savā tautā nepaliek nešķīsts, 2 kā tik vien pie sava asinsrada mirstīgās miesas: pie savas mātes, sava tēva, sava dēla, savas meitas vai sava brāļa 3 un pie savas māsas, kas vēl ir jaunava un dzīvo viņa tuvumā, un tai vēl nav bijis vīra - pie tām viņš drīkst palikt nešķīsts. 4 Bet, kas kļuvis nešķīsts, nevar palikt valdnieks pār savu tautu. 5 Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā. 6 Viņiem jābūt svētiem savam Dievam, un viņi nedrīkst sava Dieva Vārdu sagānīt, jo viņi ir tie, kas upurē Tā Kunga uguns upurus, viņi kā upuri Dievam atnes maizi; tāpēc viņiem jābūt svētiem. 7 Netikli vai piesmietu tiem nebūs apņemt, arī sievu, kas sava vīra atstādināta, viņiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts. 8 Tāpēc turi to par svētu, jo viņš ir tas, kas upurē tava Dieva maizi; viņš lai tev ir svēts, jo Es esmu svēts - Es, Tas Kungs, kas liek jums būt svētiem. 9 Un, ja kāda priestera meita piekopj netiklību, tad tā sagāna sava tēva svētumu; to būs ar uguni sadedzināt. 10 Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes. 11 Viņš lai neiet ne pie viena miroņa; ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts. 12 No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas,- Es esmu Tas Kungs! 13 Lai viņš ņem sievu viņas jaunavībā. 14 Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām, 15 ka viņš savus pēcnācējus savā tautā nesagāna, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu dara svētu." 16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 17 "Runā uz Āronu un saki: ja kādam no taviem pēcnācējiem viņu paaudzēs ir kaut kāda vaina, tad tāds lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam. 18 Jo cilvēks, kam vien kāda miesas vaina, lai Man netuvojas - nedz akls, nedz klibs, nedz ar bojātu degunu, nedz arī kroplis, 19 nedz arī cilvēks, kam lauzta kāja vai lauzta roka, 20 nedz tāds, kam ir kupris vai kas sevišķi izdilis, nedz tāds, kam balts plankums acu ābolā, nedz kam kraupis, nedz kam ēģiptiešu ēde, nedz kam vaina dzimumorgānos. 21 Neviens vīrs no priestera Ārona dzimuma, kam vien kāda vaina, lai netuvojas, lai pienestu uguns upurus Tā Kunga priekšā; viņam ir vaina; un viņš lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam. 22 Bet sava Dieva maizi viņš var ēst, gan no tām vissvētākām, gan no tām svētām dāvanām. 23 Bet lai viņš neiet pie priekškara, un lai viņš netuvojas altārim, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svētnīcu, jo Es esmu Tas Kungs, kas dara tos svētus." 24 Un Mozus to sacīja Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem.

22. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Āronam un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Israēla bērnu svētām dāvanām, ko tie Man svētī, ka tie nesagāna Manu svēto Vārdu,- Es esmu Tas Kungs. 3 Saki tiem: ikviens no jūsu pēcnācējiem uz paaudžu paaudzēm, kas ko no sava pieliek pie tām svētām dāvanām, ko Israēla bērni atnes kā svētu upuri Tam Kungam, lai ar to kļūtu svēts, tomēr būdams nešķīsts, tad tāds cilvēks ir izdeldējams no Mana vaiga,- Es esmu Tas Kungs! 4 Ikviens no Ārona cilts, kam ir spitālība vai dzimumorgānu slimība,- tas lai neēd no svētā upura, līdz kamēr viņš kļūst šķīsts. Kas ko aizskar, kas ar mironi palicis nešķīsts, vai tādu, kam guļot notek sēkla, 5 vai ja kāds aizskāris kādu rāpuli un tāpēc kļuvis nešķīsts, vai arī kādu cilvēku, no kā tas pats kļuvis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir, 6 tad tas, kas aizskāris ko tādu, ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram, un viņš nedrīkst nekā ēst no svētām dāvanām, iekāms viņš nav mazgājis savu miesu ūdenī. 7 Pēc saules rieta tanī laikā viņš ir atkal kļuvis šķīsts, un pēc tam viņš var ēst no svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība. 8 Maitu vai saplosītu gaļu lai tas neēd, jo ar to viņš kļūst nešķīsts,- Es esmu Tas Kungs! 9 Tāpēc lai tie tur Manus noteikumus, lai neuzkrautu sev grēku un tā dēļ nemirtu, jo viņi ar tiem sagandējas,- Es esmu Tas Kungs, kas tos dara svētus! 10 Nevienam svešiniekam nebūs ēst no svētītā: nedz piedzīvotājam pie priestera, nedz arī algādzim nebūs ēst no svētītā. 11 Bet, ja priesteris ir par savu naudu nopircis kādu vergu, tam būs no tā ēst; tāpat arī viņa namā dzimušais vergs, tie visi lai ēd no viņa maizes. 12 Bet, ja priestera meita iziet pie sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no svētā cilājamā upura. 13 Bet, ja priestera meita kļuvusi atraitne vai tikusi atstādināta un viņai nav pēcnācēju un tā atgriežas atpakaļ sava tēva namā, tad viņa drīkst kā savā jaunības laikā ēst sava tēva maizi, bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst. 14 Un, ja kas nezinādams ēdīs no svētītā, tam pie tā jāpieliek piektā daļa un jāatdod priesterim kopā ar svētīto. 15 Un priesteriem nebūs sagandēt Israēla bērnu svētās dāvanas, ko tie devuši Tam Kungam kā cilājamo upuri, 16 ka viņi sev neuzliek noziegumu un apgrēcību, ēzdami savas svētās dāvanas, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņus dara svētus." 17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 18 "Runā uz Āronu un viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem, un saki viņiem: ja kas no Israēla nama un no svešiniekiem, kas piedzīvo Israēlā, gribētu pienest savu upuri, vai nu izpildot kādu no saviem solījumiem, vai arī darot to labprātīgi, lai to pienestu Tam Kungam kā dedzināmo upuri, 19 kāds Viņam labi patiktu, tas lai ņem vīriešu kārtas dzīvnieku no vēršiem, no avīm vai no kazām, kas bez vainas. 20 Bet dzīvnieku, kam kāda vaina, to jūs nedrīkstat nest, jo tas nebūs patīkams. 21 Un, ja kas Tam Kungam grib ziedot pateicības upuri, vai nu izpildot sevišķu solījumu, vai darot to labprātīgi, un ņem to no liellopiem vai no sīklopiem, tad tas lai būtu bez vainas, ka tas būtu patīkams; tas lai būtu bez vainas. 22 Ja tas ir akls vai ar salauztiem locekļiem, vai sakropļots, vai ar strutu pilniem augoņiem, vai aplipis ar kraupi, vai ar ļaunām ēdēm, tad tādus dzīvniekus jums nebūs pienest Tam Kungam upurēt, un no tiem jums nebūs Tam Kungam likt uz altāra uguns upuri. 23 Bet vērsi vai avi, kam visai gari vai visai īsi locekļi, tādu jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet tāds nebūs patīkams kā solījuma upuris. 24 Bet dzīvnieku, kam pauti saspiesti vai sadauzīti, vai nogriezti, vai kas ir rāmīts, jums nebūs pienest un upurēt Tam Kungam; tādas lietas jūs savā zemē nedariet. 25 Arī no svešinieka rokas jums nekā nebūs atnest no visādiem tādiem dzīvniekiem un tos upurēt savam Dievam par barību, jo tādiem ir rāmīšanas pazīmes, tiem ir vaina, un tie nebūs patīkami kā dāvana no jums." 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Kad vērsis vai avs, vai kazlēns piedzimst un ja tie ir palikuši septiņas dienas pie mātes, tad tādi atšķirti astotajā dienā vai vēlāk būs patīkami kā uguns upuri Tam Kungam. 28 Liellopu vai avi līdz ar tā augli jums nebūs nokaut vienā un tanī pašā dienā. 29 Un, kad jūs upurējat kaujamo pateicības upuri Tam Kungam, tad upurējiet to tā, ka tas būtu patīkams dāvinājums no jums. 30 Tanī pašā dienā tas ir apēdams, neatliciniet neko līdz rītam,- Es esmu Tas Kungs! 31 Turiet Manus baušļus un pildiet tos,- Es esmu Tas Kungs! 32 Un nepulgojiet Manu svēto Vārdu, bet gādājiet, ka Es tieku turēts svēts Israēla bērnu vidū,- Es esmu Tas Kungs, kas dara jūs svētus, 33 Tas, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu vienīgi Dievam,- Es esmu Tas Kungs!"

23. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: šie ir Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti un kurus jums būs nosaukt par svētām sapulcēm; šie ir Mani svētki: 3 sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir vissvētākais sabats, tā tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena Tam Kungam it visos jūsu mājokļos. 4 Šie ir Tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos: 5 pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir Tā Kunga Pashā svētki. 6 Un piecpadsmitajā dienā tanī pašā mēnesī ir Tā Kunga Neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi. 7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt. 8 Un jums būs septiņas dienas upurēt Tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt." 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. 11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata. 12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam. 13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna. 14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam. 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim. 21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu mājokļos. 22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūrus, nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" 23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 24 "Runā uz Israēla bērniem un saki: septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci. 25 Lai nekāds darbs netiek darīts, bet jūs nesiet Tam Kungam uguns upuri." 26 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27 "Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzināšanas diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un Tam Kungam pienesiet uguns upuri. 28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanas diena, kad jūs tiekat salīdzināti Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus. 30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, to Es izdeldēšu no Savas tautas vidus. 31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos. 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!" 33 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 34 "Runā uz Israēla bērniem un saki: piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs Būdiņu svētki, septiņas dienas ilgi, Tam Kungam. 35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā. 36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri Tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēlreiz sasaukta svēta sapulce, un Tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kurā lai neviens nekādu darbu nestrādā. 37 Šie ir Tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri Tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upurus, kā tas iekrīt ikvienai dienai, 38 atskaitot Tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visus jūsu labprātības upurus, ko jūs dodat Tam Kungam. 39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt Tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet sabatu, un astotajā dienā arī turiet sabatu. 40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eifratas apses, un jums būs Tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas. 41 Un šos svētkus jums būs svētīt Tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm; septītajā mēnesī jums tos būs svētīt. 42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās 43 tāpēc, lai jūsu pēcnācēji zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs." 44 Un Mozus noteica Israēla bērniem Tā Kunga svētku laikus.

24. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīveļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošus tā eļļas lukturīšus. 3 Ārpus priekškara, kas liecības šķirstam priekšā, Saiešanas teltī, Ārons lai tur to pastāvīgi kārtībā, no rīta līdz vakaram Tā Kunga priekšā; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. 4 Uz tīrā zelta luktura lai viņš pastāvīgi iededzina mazos eļļas lukturīšus Tā Kunga priekšā. 5 Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus un no tiem cep divpadsmit plāceņus, divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru plāceni. 6 Un liec tos divās rindās, pa seši katrā rindā, uz tīra zelta galda Tā Kunga priekšā. 7 Un tad tev jāliek pāri katrai rindai tīrs vīraks, piemiņas tiesa pie maizes, par uguns upuri Tam Kungam. 8 Ik sabata dienā tas pastāvīgi ir kārtojams Tā Kunga priekšā no Israēla bērniem par mūžīgu derību. 9 Tas pienākas Āronam un viņa dēliem, un viņiem to būs ēst svētā vietā; jo tas viņiem ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem, viņiem piešķirtā daļa mūžīgi." 10 Un te kādas Israēla sievas dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievas dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti. 11 Un Israēla sievas dēls zaimoja Tā Kunga Vārdu un lādēja. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts. 12 Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja lēmumu no Tā Kunga mutes. 13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 14 "Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem. 15 Bet uz Israēla bērniem runā, sacīdams: ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks. 16 Un, kas zaimo Tā Kunga Vārdu, tam mirtin jāmirst, tas visai draudzei mestin jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks vai iedzimtais; kas vien zaimo Tā Kunga Vārdu, tam būs mirt. 17 Un, ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin jāmirst. 18 Bet, ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību. 19 Un, ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis: 20 lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un, kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts. 21 Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet, kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst. 22 Lai pie jums ir vienādi taisns likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" 23 Un, kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bērniem, tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

25. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja kalnā, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās Tam Kungam. 3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu, un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna dārzu un ievākt tā ražu. 4 Bet septītajā gadā lai zeme atpūšas un tur sabatu, kas ir sabats Tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna dārzs lai paliek neapgriezts. 5 Kas pēc tavas pļaujas pats no sevis izaug, tas lai paliek nenopļauts, un vīnogu ķekari, kas aug bez kopšanas, lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads. 6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim un tavam piedzīvotājam, kas mājo pie tevis; 7 un arī tavam lopam, un tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam. 8 Un tad tev būs skaitīt septiņus tādus sabata gadus, septiņus gadus septiņas reizes, tā ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi. 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī. 11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā. 12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas. 13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu. 14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri. 15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, un pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod. 16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu un pēc sarūkošo gadu skaita pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu. 17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties sava Dieva, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 18 Un pildiet Manus likumus, un turiet Manas tiesas, un dariet pēc tām, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā. 19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā. 20 Bet, ja jūs prātosit: ko mēs ēdīsim septītajā gadā? Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu,- 21 Es likšu Savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem. 22 Un, kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas - pat līdz devītajam gadam; iekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus. 23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis. 24 Tāpēc visā jums piederīgajā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana. 25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis. 26 Un, ja kādam izpircēja nav, bet viņš no savas rocības spēj samaksāt izpirkšanas maksu, 27 tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā. 28 Bet, ja viņa rocība nesniedzas tik tālu un viņam nav tik daudz, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma. 29 Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks. 30 Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā. 31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā. 32 Bet levītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, levītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt. 33 Bet, ja kāds ko pircis no levītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami levītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū. 34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums. 35 Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. 36 Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis. 37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām. 38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi un lai būtu jums par Dievu! 39 Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. 40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo. 41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā, 42 jo arī viņi ir Mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes, un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu. 43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties sava Dieva! 44 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes. 45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu. 46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda! 47 Un, ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs, pie tevis dzīvodams, nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešinieka cilts, 48 tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt. 49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu izpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt. 50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa izpirkšanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis. 51 Ja vēl daudz gadu, tad pēc to skaita lai viņš dod par savu izpirkšanu no tās naudas, par ko viņš ir pirkts. 52 Bet, ja maz gadu vēl atlicis līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, un pēc to skaita lai viņš dod savu izpirkšanas maksu. 53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem, un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā priekšā. 54 Un, ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni līdz ar viņu. 55 Jo jūs, Israēla bērni, esat Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

26. nodaļa

1 "Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! 3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, 4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. 5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. 6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. 7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. 10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. 11 Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. 12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. 13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu. 14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus 15 un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. 16 Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi. 17 Un Es dusmās celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā. 18 Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ. 19 Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu. 20 Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz arī tanī zemē koki nesīs savus augļus. 21 Un, ja tad vēl jūs Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēļ. 22 Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši. 23 Un, ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis brīdināties, bet Man tuvosities ar naidu, 24 tad arī Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ. 25 Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs Manu derību; un, kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā. 26 Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķirot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru dota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši. 27 Un, ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Mani neklausīsit un tuvosities Man ar naidu, 28 tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ. 29 Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas, un jūs ēdīsit savu meitu miesas. 30 Un Es izpostīšu jūsu augstieņu svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi Manai dvēselei. 31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas. 32 Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies. 33 Bet jūs Es izkaisīšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas. 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt. 36 Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut arī nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā. 37 Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā. 38 Un jūs iznīksit starp citām tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst. 40 Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī. 41 Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti. 42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi. 43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi. 44 Un arī tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu, un tie Man tiktāl neriebj, lai Es tos pilnīgi izdeldētu un Mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs. 45 Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs." 46 Šie ir tie likumi, tiesas un bauslības likumi, ko Tas Kungs uz Sinaja kalna nolika starp Sevi un Israēla bērniem caur Mozu.

27. nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds dod solījumu, zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder Tam Kungam pēc tava novērtējuma. 3 Un tavs vērtējums vīram starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai ir piecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara. 4 Bet, ja tā ir sieva, tad tavs novērtējums lai ir trīsdesmit seķeļi. 5 Bet, ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīru divdesmit seķeļi, bet par sievu desmit seķeļi. 6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meiteni trīs sudraba seķeļi. 7 Bet, ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīru ir piecdesmit seķeļi, bet, ja tā ir sieva, tad desmit seķeļi. 8 Bet, ja tas nav spējīgs tik daudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē. 9 Bet, ja kaut ko no liellopiem var kā upuri pievest Tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots Tam Kungam, ir svēts. 10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāizmaina - labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet, ja lops pret lopu ir mītin iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir Tam Kungam svēti. 11 Bet, ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko Tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera. 12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un, kā priesteris to novērtē, tā lai paliek. 13 Bet, ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma. 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder. 16 Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt Tam Kungam, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt - piecdesmit sudraba seķeļu. 17 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma. 18 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma. 19 Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder. 20 Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams. 21 Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums Tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu. 22 Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis Tam Kungam, 23 tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī Tam Kungam. 24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu. 25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras. 26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder Tam Kungam, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder Tam Kungam. 27 Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma. 28 Bet, kas ir novēlēts Tam Kungam par sevišķu īpašumu - vai kāds cilvēks vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, - to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir augsti svēts Tam Kungam. 29 Neko, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst. 30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta. 31 Bet, ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pielikt piekto daļu. 32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem Tam Kungam. 33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, tos iemainot, lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet, ja apmaina, tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tā vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt." 34 Tie ir baušļi, ko Tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.

ruРусский
azАзербайджанский
sqАлбанский
enАнглийский
arАрабский
hyАрмянский
afАфрикаанс
bgБолгарский
cyВаллийский
huВенгерский
viВьетнамский
elГреческий
kaГрузинский
daДатский
heИврит
idИндонезийский
esИспанский
isИсландский
gaИрландский
itИтальянский
kkКазахский
kiКикуйю
zhКитайский
koКорейский
kuКурдский
kyКыргызский
lv
ltЛитовский
mkМакедонский
msМалайский
mtМальтийский
mnМонгольский
deНемецкий
nlНидерландский
noНорвежский
plПольский
ptПортугальский
roРумынский
cebСебуано
srСербский
skСловацкий
swСуахили
tlТагальский язык
tgТаджикский
thТайский
tyvТувинский
trТурецкий
urУрду
uzУзбекский
faФарси
fiФинский
frФранцузский
hiХинди
hrХорватский
csЧешский
svШведский
etЭстонский
jaЯпонский



© Russian Orthodox Mission Society of st. Serapion Kozheozersky
write us